Benedikts XVI: sludināt Dieva valstību jaunā "valodā"

„Jaunās tehnoloģijas maina ne tikai saziņas veidu, bet sev līdzi nes arī plašas pārmaiņas kultūras panorāmā. Attīstās jauns domāšanas veids ar vēl nebijušām iespējām veidot attiecības un kopību starp cilvēkiem,” ar šiem vārdiem Benedikts XVI iesāka uzrunu Pontifikālās sociālo komunikāciju padomes sanāksmes dalībniekiem. Galveno uzmanību pāvests veltīja jaunajai „valodai”, jeb jaunajiem izteiksmes veidiem, kas attīstās digitālās komunikācijas laikmetā. Šie izteiksmes veidi vairāk veicina cilvēka intuitīvo un emocionālo uztveri, tai pašā laikā novārtā atstājot analītiskās spējas. Cilvēks tiek orientēts uz citādu domas sakārtošanu un uz citādu attieksmi pret īstenību, nekā agrāk.

Sociālo tīklu dinamika prasa, lai cilvēks pats būtu iesaistīts tajā, ko viņš vēstī citiem. Pastāv risks, ka cilvēks var zaudēt savu interioritāti, ka viņa attiecības var kļūt paviršas, pārsvaru guvušie uzskati apturēt vēlēšanos tiekties pēc patiesības. Tieši tāpēc ir nepieciešamas dziļākas pārdomas par jauno tehnoloģiju izteiksmes veidiem. Pāvests teica, ka ir jāvadās no Atklāsmes, kurā vēstīts, kā Dievs ir iepazīstinājis cilvēkus ar saviem brīnumu darbiem līdz pat sevis manifestācijai Iemiesotajā Dēlā. Ticība vienmēr bagātina un dzīvina kultūru, savukārt, kultūra, veicina ticību, dāvājot tai valodu, lai domātu un izpaustos. Tāpēc sociālo komunikāciju darbinieki ir aicināti uzmanīgi klausīties mūsdienu cilvēku valodā, lai sekotu Dieva darbībai pasaulē.

„Ja jaunie izteiksmes veidi ietekmē domāšanas un dzīves veidu, tas pats zināmā mērā attiecas arī uz ticību,” teica Benedikts XVI. Viņš atgādināja, ka teoloģija, saskaņā ar klasisko definīciju, ir ticības intelekts, bet intelekts, ja to izprotam kā atspoguļotās un kritiskās zināšanas, nav svešs šobrīd notiekošajām kultūras pārmaiņām. Digitālā kultūra met jaunus izaicinājumus cilvēka spējām runāt un klausīties simbolisku valodu par transcendenci. Jēzus, sludinot Dieva valstību, mācēja izmantot sava laika kultūras un vides elementus, tādus kā „ganāmpulks”, „lauki”, „mielasts”, „graudi” un citus. Šodien, arī digitālajā kultūrā, esam aicināti atklāt cilvēkiem nozīmīgus simbolus un metaforas, kas varētu palīdzēt stāstīt par Dieva valstību mūsdienu cilvēkam.

Uzrunas noslēgumā pāvests izcēla jezuītu misionāra Matteo Ričči piemēru. Pirms vairāk nekā četriem gadu simteņiem sludinot Kristus vēsti Ķīnā, viņš prata ievērot cilvēka personu, viņa kultūras un filozofisko kontekstu, viņa vērtības un izteiksmes veidus. Visu, kas bija pozitīvs, viņš pacēla augstākā līmenī, pateicoties Kristus gudrībai un patiesībai.

I. Šteinerte/VR