Baltkrievija: vecticībniekus sarūgtina valstisko autoritāšu attieksme

Minskas vecticībnieku kopiena ir apbēdināta par to, ka galvaspilsētas autoritātes atsakās apmierināt tās prasību pārvest uz šejieni senu koka baznīciņu no valsts ziemeļos, Grodņas apgabalā esoša ciemata Leščinovas, kurā vairs nav neviena šīs kopienas ticīgā. Vecticībnieku pārstāvis Aleksandrs Belovs stāsta, ka līdz ar dievnama pārcelšanu, kopiena Minskā iegūtu lūgšanu vietu un tai pašā laikā būtu saglabāta senā, vēsturiskā baznīciņa. Taču Minskas Arhitektūras nodaļas pārstāvis Aleksejs Martinovs uzstāj, ka senais dievnams neiederēsies galvaspilsētas arhitektoniskajā panorāmā.

Lai arī Minskas pilsētas valde ir piešķīrusi vecticībniekiem zemi jauna dievnama būvniecībai, kopiena nav pārliecināta, vai tā ļaus uzbūvēt pašu dievnamu. Autoritātes pieprasa apliecināt, ka kopiena jau tūlīt ir spējīga segt visas ar celtniecību saistītās izmaksas. Tā kā līdzekļu pietrūkst, jauna dievnama celtniecība palikusi neiespējama. Vecticībnieki ir pārliecināti, ka šādā veidā tiek likti šķēršļi kulta attīstībai.

Bez tam, Baltkrievijas vecticībniekus sarūgtina fakts, ka valsts tiem neatdod no zagļiem konfiscētās ikonas un citus vērtīgus kulta priekšmetus. Izņēmums ir bijis tikai vienreiz, kad Bobruiskā no zagļiem atņemtās ikonas atgrieztas baznīcai. Bieži vien, pēc tam, kad vecticībnieku ikonas ir konfiscētas muitā, tās nonāk muzejos, vai pat Maskavas patriarhāta dievnamos. Baltkrievijas nacionālā muzeja senās mākslas nodaļas vadītāja Jeļena Karpenko liecina, ka muzeja noliktavā ir ap simts ikonas, kas, iespējams, tiks izstādītas atsevišķā izstādē 2013. vai 2014. gadā.

Vecticībnieki piekrīt, ka ikonas ir Baltkrievijas nacionālais mantojums, taču uzsver, ka tām ir jāatrodas nevis muzejos, bet gan dievnamos, kur pie sakrālajiem attēliem var lūgties ticīgie.

I. Šteinerte/Forum 18 News Service