Benedikts XVI: mācīšanas un audzināšanas darbs – nopietns izaicinājums Baznīcai
Audiencē pie Benedikta XVI pirmdien ieradās Katoliskās izglītības kongregācijas rīkotās
tikšanās dalībnieki. Pāvests atgādināja, ka izglītība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem
Baznīcai mūsdienās. Formācijas darbs šodien kļuvis sarežģītāks, jo dzīvojam sabiedrībā,
kuras credo ir relatīvisms, un kurā pietrūkst patiesības gaismas. Uzrunā Svētais
tēvs pauda atzinību par kongregācijas vērtīgo darbu gandrīz 100 gadu garumā un tās
svarīgo ieguldījumu dažādu katoliskās izglītības institūciju labā. Pāvests pieskārās
semināristu sagatavošanas jautājumam, interneta lielajai lomai formācijas jomā, aicinājumu
uz priesterību veicināšanai, teologu, kā arī katoļu universitāšu un skolu īpašajai
misijai.
Norādot uz formācijas darba sarežģītību, Benedikts XVI atzina, ka
mūsdienu sabiedrībā ne tikai trūkst patiesības gaismas, bet vēl vairāk – runāšanu
par patiesību šodien uzskata par bīstamu. Tādā veidā tiek apšaubītas cilvēka un sabiedrības
pamatvērtības. Tāpēc liela nozīme ir visu to izglītības institūciju darbam, kuras
balstās uz kristīgo izpratni par cilvēku un pasauli – pasvītroja pāvests, piebilstot,
ka izglītošana ir mīlestības akts. Tā ir „intelektuālās mīlestības” īstenošana, kas
prasa atbildību, sevis atdevi un ar Evaņģēliju saskanīgu dzīves veidu. Šajā ziņā nozīmīga
loma ir Katoliskās izglītības kongregācijai, ko 1915. gadā izveidoja pāvests Benedikts
XV. Dažādu izglītības iestāžu vidū, kurām kalpo šī Romas Kūrijas struktūrvienība,
ir arī garīgie semināri. Formācijas laikā no semināristiem tiek prasīta ne tikai zināma
distancēšanās no pasaules, lai ieklausītos Kungā, bet arī gatavība dzīvot kā brāļiem
kopienas dzīvē.
Katoliskās izglītības kongregācijas rīkotās tikšanās dalībnieki
šajās dienās analizē dokumenta „Internets un formācija semināros” melnrakstu. Benedikts
XVI klātesošajiem atgādināja, ka internets Baznīcas misijas darbā spēlē ļoti svarīgu
lomu. Tā kā ar tā palīdzību spējam pārvarēt attālumus un izveidot savstarpējus kontaktus,
šis līdzeklis sniedz milzīgas iespējas arī Baznīcai – norādīja pāvests. Lietojot saprātīgi,
tas var kalpot ne tikai studijām, bet arī priesteru pastorālajam darbam tādās jomās
kā evaņģelizācija, misiju darbība, katehēze, izglītības projekti un institūciju vadīšana.
Tāpēc svarīgi, lai arī šajā laukā būtu rūpīgi sagatavoti izglītības darbinieki, kas
kandidātiem uz priesterību iemācītu pareizi izmantot modernās komunikācijas līdzekļus
un gūt no tiem labumu.
Tā kā minētā saieta laikā tiek pārdomāts apustuliskās
konstitūcijas „Kristīgā gudrība” saturs, pāvests pieskārās teologa misijai. Viņš atgādināja,
ka pirmkārt, nepieciešams padziļināt saikni starp teoloģiju un Svēto Rakstu studijām.
Otrkārt, teologs nedrīkst aizmirst, ka viņš ir arī Dieva sarunu biedrs. Viņam jāprot
ieklausīties Dievā. Tāpēc teoloģija ir būtiski saistīta ar lūgšanu. Teoloģija ir „ticības
zinātne” un lūgšana ir tā, kas dzīvina mūsu ticību. Vienotība ar Dievu mūs zināmā
mērā tuvina noslēpumam. Šis tuvums kļūst par gaismu mūsu prātam. Treškārt, nepieciešams
paturēt prātā teoloģijas saikni ar citām disciplīnām. Tā tiek mācīta ne tikai katoļu,
bet arī daudzās laicīgajās universitātēs. Benedikts XVI atgādināja, ka pastāv zināma
sasvstarpēja sakarība starp visām zinību jomām. Taču lai redzētu šo saikni kopumā,
nepieciešams atzīt Dievu. Īpaši katoļu universitātes un skolas var veicināt šo zinību
vienību. Katoļu izglītības iestāžu uzdevums ir veidot nobriedušas personības – cilvēkus,
kas apzinātos savu identitāti un prastu būt atvērti iepretī citādi domājošajiem. Izglītības
darbinieku formācijā jāpievērš uzmanība ne tikai viņu profesionālajai, bet arī reliģiskajai
un garīgajai sagatavotībai. Viņi ir aicināti būt patiesības liecinieki ne tikai ar
vārdiem, bet arī ar dzīves piemēru.