Pasaulei ir vajadzīga Dieva mīlestība. Pāvests tiekas ar kopienu "Emmanuels"

Kopiena „Emmanuels” gatavojas svinēt vairākas apaļas jubilejas un piemiņas dienas: sava dibinātāja Pjēra Gorsāra nāves atceres 20. gadadienu, kopienas dibināšanas 40. gadadienu, kā arī 20. gadadienu kopš Pontifikālā Laju padome atzina tās statūtus un 30. gadadienu kopš trūcīgajās zemēs darbojas Katoļu starptautiskās solidaritātes organizācijas (FIDESCO) locekļi. Šajā sakarā kopienas „Emmanuels” dalībniekus ceturtdien audiencē pieņēma Benedikts XVI. Viņš pasvītroja, ka kopienas žēlastības dziļākais avots ir Euharistijas adorācija. Vissvētākā Sakramenta pielūgsme izraisa līdzjūtību pret visiem cilvēkiem, savukārt, šī līdzjūtība rada ilgas evaņģelizēt. Pāvests mudināja klātesošos padziļināt savu garīgo dzīvi, nostādot pirmajā vietā personīgo tikšanos ar Kristu un, tādā veidā, ļaut Viņam sevi pārveidot, lai kļūtu par dedzīgiem misionāriem. Svētais tēvs pasvītroja, ka Euharistija ir visa avots. Tās adorācija šķīstī cilvēka skatienu uz dzīvi pasaulē. Mēs nevaram paturēt tikai sev mīlestību, ko svinam šajā Sakramentā. Mīlestību ir jānodot tālāk visiem cilvēkiem. Tāda ir tās daba. Pasaulei visvairāk ir vajadzīga Dieva mīlestība. Tai nepieciešams sastapt Kristu un ticēt Viņam.

Benedikts XVI piebilda, ka patiesi euharistiska dzīve ir arī misionāra dzīve. Pasaulei, kurai bieži vien pietrūkst orientieru, un kura meklē jaunus atskaites punktus, nepieciešama Kristus gaisma. To jāatklāj visiem cilvēkiem. Svētais tēvs mudināja klātesošos būt dedzīgiem misionāriem un pašiem dzīvot ciešā saiknē ar Kristu. Viņš tos aicināja sludināt Dieva Vārdu. Pāvests paskaidroja, ka šodien šīs sludināšanas steidzamā nepieciešamība īpaši izjūtama attiecībā uz ģimenēm, jauniešiem un akadēmiskās vides cilvēkiem. Tādēļ svarīgi no iekšienes atjaunot draudzēs apustulisko dinamismu. Svarīgi izturēties uzmanīgi pret tiem cilvēkiem, kuri sper pirmos soļus uz Baznīcu. „Palīdziet viņiem iesakņot savu ticību īsti teologālā, sakramentālā un ekleziālā dzīvē!” – mudināja Benedikts XVI. Atgādināja, ka arī pašu kopienas locekļu savstarpējā vienotība ir kas vairāk nekā tīri cilvēciska solidaritāte. Tās pamats ir katra personīgā saikne ar Kristu un visu kopīgais mērķis Viņam kalpot. Pāvests norādīja, ka veicot misionāro darbību, nepieciešams vienmēr pielāgoties vietējās Baznīcas realitātei un pienākas sadarboties ar vietējās Baznīcas ganiem. Atzīstot aicinājumu dažādību Baznīcā un novērtējot šīs dažādības nozīmi evaņģelizācijas darbā, apliecinām vienotību Kristus mācekļu starpā un panākam, ka mūsu liecība ir ticama un efektīva.

J. Evertovskis / VR