Arheoloģi atklājuši senu kristiešu klosteri Apvienotajos Arābu Emirātos
Kopš decembra publikas apskatei ir atvērtas Sir Bani Jasas klostera un baznīcas drupas.
Šis VII gadsimta kristīgās reliģijas objekts atrodas uz tuksnešainas salas netālu
no Abu Dabi piekrastes, Apvienotajos Arābu Emirātos.
Tiek uzskatīts, ka klosteris
ir darbojies apmēram 150 gadus un ka kristietība pirmsislāma Arābijā izplatījās, pateicoties
tā laika manuskriptiem. Bez tam, kristīgo baznīcu paliekas ir atklātas arī Kuveitā
un Bahreinā.
Arheoloģiskie izrakumi, kas tika veikti Sir Bani Jasā, ir pirmā
acīmredzamā liecība par kristiešu klātbūtni Arābu pussalā. Speciālisti uzskata, ka
klosterī varētu būt dzīvojuši ap 30-40 mūku. Pētījumi, kas šeit uzsākti 1992. gadā,
vēl joprojām turpinās, taču šobrīd jau ir atklāts plašs reliģiskais komplekss. Iespējams,
ka dažas telpas ir bijušas atvēlētas arī apmeklētāju uzņemšanai. Tas liek domāt, ka
mūki šeit nav dzīvojuši izolēti no apkārtējās pasaules.
Arheoloģisko pētījumu
vadītājs Peters Hellijers stāsta, ka pēdējo mūku liktenis nav zināms. Pastāv hipotēze,
ka viņi varētu būt pārcēlušies uz ziemeļiem, vai arī kopiena beigusi pastāvēt paaicinājumu
trūkuma dēļ. Sala ir pamesta ap 750. gadu, taču nekas neliecina, ka klosteris būtu
sagrauts, vai izpostīts.
Atbildīgais par arheoloģiskajiem izrakumiem Jozefs
Elders uzsver, ka šī klostera pastāvēšana ir lielisks pierādījums tam, ka kristietība
jau pirmajos tās gadsimtos bija izplatījusies tālāk par līdz šim zināmajām robežām.
Šai
kompleksā bija rodama ne vien baznīca, bet arī kapela un tornis. Klosteris ir atradies
uz vienas no tirdznieciskajām līnijām starp Arābu pussalu un Indiju. Iespējams, ka
ticīgo uzmanību salā ir piesaistījis kāda svētā, vai klostera dibinātāja kaps. Izrakumos
ir uzietas viena ķermeņa atliekas, ap kurām vēlāk uzcelta baznīca. Līdzās ir atrasta
istaba, kurā bijis iespējams atstāt ziedojumus un piemiņas votas. Tas nozīmē, ka klosteris
ir bijis nemitīgu svētceļojumu mērķis.
Starp 1400 gadus senajām drupām ir arī
divas istabas, kurās saglabājušās sienu dekorācijas ar krusta attēlu. Savukārt, galvenajā
mūku istabā ir rodama virtuves vieta un niša ūdens glabāšanai.
Zinātnieki pieļauj
iespēju, ka Arābu Emirātos Kristus kults varētu būt izplatījies laika posmā starp
50. un 350. gadu. Iespējams, ka Sir Bani Jasas klosteris ir piederējis nestoriāņu
kopienai, kas sekoja V gadsimtā dzīvojošā Konstantinopoles patriarha Nestora mācībai.
Nestoriāņi ticēja, ka Kristum pieder divas dabas (cilvēciskā un dievišķā) un ka Viņš
sastāv no divām personām. Nestoriānismu nosodīja Kalcedonas koncils, taču tas kā herēzija
izplatījās Persijā un no turienes Indijā un Ķīnā. Tas bija iespējams līdz ar kuģu
satiksmi Arābu jūrā.
Taču visinteresantākais Sir Bani Jasas atklājumu aspekts
ir tas, ka klosteris turpināja darboties arī tad, kad visu Arābu pussalu jau bija
pārņēmis islāms. Arheologs Jozefs Elders uzskata, ka tas liecina par tālaika cilvēku
mentālo atvērtību.