Pāvests: cilvēka attiecības ar Dievu – pamats sabiedrības harmoniskai attīstībai

Nekad nedrīkstam aizmirst, ka cilvēks atrod savu dziļāko cieņu Dievā, Viņa mīlošajā skatienā – sacīja Benedikts XVI, piektdien tiekoties ar Romas kvestūras vadītājiem un darbiniekiem. Audiencē pie pāvesta ieradās 1200 policistu un viņu ģimeņu locekļi. Uzrunā Svētais tēvs pievērsa uzmanību cilvēka saiknes ar Dievu būtiskajai nozīmei. Dievā sakņojas personas cieņa un attiecības ar Viņu ir pamats gan katra atsevišķā cilvēka, gan visas sabiedrības harmoniskai attīstībai. Šī jautājuma ietvarā pāvests pieskārās Romas pilsētas īpašajam aicinājumam, reliģijas un morāles vietai sabiedriskajā dzīvē, mūsdienu izaicinājumiem, cilvēka sirdsapziņai un klātesošo ierēdņu galvenajam uzdevumam.

Šodien dzīvojam lielu pārmaiņu laikā – atzina Benedikts XVI. Šīs pārmaiņas skar arī Romu, ko pamatoti dēvē par „Mūžīgo pilsētu”. Reizēm tās izraisa nedrošības sajūtu, kas ir saistīta gan ar sociālajām un ekonomiskajām problēmām, gan arī ar apziņas par ētiskajiem principiem vājināšanos. Mūsdienās manāma cilvēku attālināšanās no morālajām vērtībām un ir plaši izplatīts ētiskais relatīvisms. Pastāv kārdinājums domāt, ka sabiedrības labā ieguldītajiem pūliņiem beigu beigās tāpat nebūs nekāda labuma. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka kristiešu pienākums ir no jauna ar vēl lielāku degsmi un stingrāku apņemšanos liecināt par savu ticību un darīt labu. Tiem pienākas drosmīgi stāvēt līdzās saviem līdzcilvēkiem gan viņu priekos, gan ciešanās.

Svētais tēvs atzina, ka šodien liela vērība tiek piegriezta eksistences subjektīvajai dimensijai. No vienas puses tas ir labi, jo tādējādi cilvēkam un viņa cieņai tiek ierādīta centrālā vieta. Tādā veidā tiek izcelta arī sirdsapziņas vērtība. Tomēr nekad nedrīkstam aizmirst, ka personas cieņas pamats ir Dievs. Mūsdienās nereti tiek atmesti objektīvie principi. Daudzi dzīvo tā it kā katram būtu sava patiesība. Tā ir nopietna problēma. Maldīgā uzskata rezultātā reliģija un morāle tiek izstumtas no sabiedriskās dzīves. Tāpēc jāņem vērā, ka sirdsapziņa ir cilvēka spēja saskatīt patiesību. Lai patiesību un labo pieņemtu brīvi un atbildīgi, cilvēkam jāprot atvērties šīm vērtībām – atgādināja Benedikts XVI. Viņš norādīja, ka cilvēka persona ir Dieva mīlestības un patiesības plāna izteiksme. Dievs cilvēku izveidoja pēc sava attēla un līdzības, lai viņš būtu spējīgs attīstīt sevi un dot labumu visai sabiedrībai.

Šajā kontekstā Svētais tēvs pasvītroja cilvēka attiecību ar Dievu nozīmi. Tā kā parādās jauni izaicinājumi, tad absolūti nepieciešama cilvēka tikšanās ar Dievu – viņš pasvītroja. Sabiedrībai un laicīgajām institūcijām jāatrod sava „dvēsele”, savas garīgās un morālās saknes, lai tādējādi ētiskajām un juridiskajām vērtībām, un līdz ar to – praktiskajai darbībai piešķirtu jaunu konsistenci.

Benedikts XVI apliecināja, ka kristīgā reliģija un Baznīca nemitīgi turpina sniegt savu ieguldījumu kopējā labuma un autentiska humānā progresa veicināšanā. Kvestūras darbiniekus mudināja ar savu piemēru rādīt, ka var pastāvēt pozitīva mijiedarbība starp veselīgu laiciskumu un kristīgo ticību. Ierēdņiem jākalpo saviem līdzcilvēkiem, radot visiem pilsoņiem patiesi humānus dzīves apstākļus. Pāvests klātesošos aicināja lasīt un meditēt Dieva vārdu, un smelties tajā kritērijus savai darbībai.

J. Evertovskis / VR