27. decembra rītā Baznīca atvadījās no Svētā Krēsla diplomāta, mūžībā aizgājušā lietuviešu
tautības arhibīskapa Jona Bulaiša. Ekzekviju dievakalpojums notika Vatikānā, svētā
Stefana baznīcā un to vadīja Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Tarčisio Bertone.
Svēto Misi koncelebrēja kardināli Džovanni Battista Re, Džovanni Koppa un Andželo
Sodano.
Kardināls Bertone homīlijā pastāstīja, ka arhibīskaps un apustuliskais
nuncijs Jons Bulaitis visu savu dzīvi liecināja par neatlaidīgu ticību Dievam. „Uz
cilvēkiem viņš raudzījās ar to mīlestības skatienu, kas dzimst no dziļas kopības pieredzes
ar Kristu, viņš bez atlikuma sevi veltīja Baznīcas kalpošanai, lai sludinātu lielo
pestīšanas noslēpumu,” klātesošajiem teica Vatikāna valsts sekretārs.
Apustuliskā
Krēsla sūtīts, arhibīskaps Bulaitis devās strādāt uz daudzām sarežģītām pasaules vietām,
lai caur savu personu izrādītu universālās Baznīcas rūpes un dziļāk iepazīstinātu
ar svētajiem pestīšanas noslēpumiem dažādas tautas.
Jons Bulaitis piedzima
Londonā 1933. gada 26. jūnijā lietuviešu izcelsmes vecāku ģimenē. Viņš vienmēr saglabāja
dziļu garīgo saikni ar savu tēvzemi Lietuvu. Lietuvā, Kaišiadoris diecēzē, 1958. gada
2. februārī viņš tika iesvētīts arī par priesteri.
Pēc Baznīcas tiesību studijām
un doktora grāda saņemšanas Romā, 1963. gadā Jons Bulaitis iestājās Svētā Krēsla diplomātiskajā
dienestā. Vispirms viņš tika nosūtīts strādāt pontifikālajās pārstāvniecībās Korejā,
Čīlē, Panamā, Kenijā un Sudānā. 1981. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu konsakrēja
par bīskapu un nosūtīja kalpot par apustulisko pronunciju Centrālāfrikas Republikā
un Kongo, vienlaikus uzticot apustuliskā delegāta pienākumus Čadā. Pēc tam, 1987.
gadā, Jons Bulaitis tika pārcelts uz Irānu, bet 1991. gadā – uz Koreju, kur ieradās
ar lielu prieku, jo jau pirms tam, palīdzot nunciatūras darbā, bija iepazinis un iemīlējis
korejiešu tautu. Taču jau pēc gada diplomātu gaidīja darbs Mongolijā, kur viņam tika
uzticēts veikt nuncija pienākumus. 1997. gadā Baznīcas augstākā vadība viņu sūtīja
nuncija darbā uz Albāniju. Šeit tika nostrādāti 11 gadi – līdz pat 2008. gadam, kad
arhibīskaps Bulaitis atgriezās Romā, lai kopā ar citiem pensionētajiem apustuliskajiem
nuncijiem atpūstos svētā Benedikta namā.
„Arhibīskaps Jons visus savus spēkus
ziedoja Dieva valstības izplatīšanai dažādās pasaules malās,” ekzekviju dievkalpojumā
teica Vatikāna valsts sekretārs Tarčizio Bertone. Viņš novēlēja mūžībā aizgājušā nuncija
dvēseli Jaunavas Marijas aizbildniecībai, kuru viņš tik ļoti godināja savas dzīves
laikā.
Arhibīskapa Jona Bulaiša mirstīgās miesas tika guldītas Romā, Verano
kapsētas Lietuviešu kolēģijas kapos.