Pāvests Romas Kūrijas darbiniekiem: "Tikai patiesība nes pestīšanu"

Cik skaisti, ka cilvēkiem ir dota vara Dieva vārdā izteikt piedošanas vārdu un tādā veidā izmainīt pasauli un dzīvi! Cik tas ir skaisti, ka cilvēkiem dota vara izrunāt konsekrācijas vārdus, būt līdzās saviem tuvākajiem kā priekos, tā bēdās un palīdzēt viņiem atvērties Dievam – atzina Benedikts XVI, 20. decembrī tiekoties ar saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem, Romas Kūrijas darbiniekiem, tuvojošos Kristus dzimšanas svētku sakarā. Uzrunā pāvests norādīja uz priesterības dāvanas skaistumu, pievērsās pedofilijas problēmai, atgādināja par morālo kritēriju būtisko nozīmi atsevišķu personu sirdsapziņas un aizvien humānākas sabiedrības veidošanā, kā arī atskatījās uz Vatikānā notikušo Tuvo Austrumu Bīskapu sinodi un savām vizītēm Kiprā un Lielbritānijā.

Pirms vairākiem mēnešiem, Baznīca noslēdza Priesterības Jubilejas gadu. Benedikts XVI atskatījās uz to ar prieku un pateicību, taču atzina, ka šī gada notikumu norise tomēr izvērsās citādāk nekā bija gaidīts. Priesteros un lajos, īpaši, jauniešos, atjaunojās apziņa par priesterības dāvanas lielumu un skaistumu. Taču tieši Jubilejas gada laikā, turklāt neiedomājamos apmēros, nāca gaismā priesteru pastrādātie pedofilijas noziegumi, teica Svētais tēvs. Daži garīgie gani ar savu rīcību dziļi ievainoja bērnus, atstājot viņos rētu uz visu dzīvi, kā arī reizē izkropļoja priesterības sakramenta patieso nozīmi. Pāvests atgādināja, ka esam aicināti no piedzīvotā daudzko mācīties. „Mums jāpieņem šo pazemojumu kā pamudinājumu tiekties pēc patiesības un kā aicinājumu iet atjaunotnes ceļu. Tikai patiesība nes pestīšanu, viņš pasvītroja. Mums jāuzdod jautājums, ko varam darīt, lai izlabotu notikušo netaisnību. Jājautā, kur esam pieļāvuši kļūdu sludināšanas darbā un visā savā rīcībā, ka kaut kas tāds varēja atgadīties. Ar jaunu apņēmību jāpievēršas ticībai un labajam. Jābūt spējīgiem gandarīt. Gatavošanās uz priesterību procesā jācenšas darīt visu iespējamo, lai nekas tamlīdzīgs nekad vairāk neatkārtotos.”

Turpinot uzrunu, Benedikts XVI pateicās visiem tiem, kuri sniedz konkrētu atbalstu pedofilijas upuriem un palīdz viņiem atjaunot sevī uzticību Baznīcai. Pāvests pateicās arī visiem tiem daudzajiem priesteriem, kuri pazemīgi un uzticīgi kalpo, lai atklātu cilvēkiem Kunga labestību un kuri ir priesterības nekad nezūdošā skaistuma liecinieki. Svētais tēvs atzina, ka priesteru pieļautie pedofilijas grēki ir patiešām smagi noziegumi, un ka Baznīca apzinās arī savu līdzatbildību. Atgādināja, ka nevaram neņemt vērā arī mūsdienu situāciju, proti, izplatīto bērnu pornogrāfijas tirgu, seksuālo tūrismu, kā arī narkotiku problēmu. Bērnu psiholoģiskā iznīcināšana ir briesmīga laika zīme – teica pāvests. Minētās lietas iznīcina cilvēka brīvību, apdraud viņa personas cieņu un kaitē veselai paaudzei. Stājoties šīm problēmām pretī, nepieciešams ņemt vērā morālās vērtības. Nepietiek domāt, ka mūsu rīcības morāliskums būtu atkarīgs tikai no apstākļiem vai mērķa. Jāņem vērā, ka rīcība var būt laba vai ļauna pēc savas būtības. Šajā sakarā Benedikts XVI mudināja klātesošos no jauna pievērsties sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II 1993. gadā izdotajai enciklikai „Veritatis splendor”, lai tādējādi atklātu morālās rīcības stingros un nemainīgos pamatus, veidotu taisnu sirdsapziņu un palīdzētu cilvēkiem iet pa patiesas cilvēcības ceļu.

Tiekoties ar Romas Kūrijas darbiniekiem, uzrunas otro daļu Benedikts XVI veltīja nesen Vatikānā notikušajai Tuvo Austrumu Bīskapu sinodei un saviem apustuliskajiem ceļojumiem. Svētais tēvs pauda gandarījumu par Pareizticīgo Baznīcas izrādīto viesmīlību vizītes laikā Kiprā, norādīja uz vairākiem elementiem, kas vieno abas konfesijas, un atgādināja, ka pilnīgu vienotību var panākt tikai ar savstarpēju sapratni un dialogu. Pāvests vēlēja, lai minētā sinode kļūst visām atbildīgajām personām par pamudinājumu panākt kristiešu vajāšanu izbeigšanu, aizstāvēt bēgļus un cietējus, un atjaunot izlīgšanas garu. Atveseļošanos var panākt vienīgi ar dziļu ticību izlīgšanu nesošajai Dieva mīlestībai – pasvītroja Benedikts XVI. Atskatoties uz savu vizīti Lielbritānijā un kard. Ņūmena beatifikāciju, pāvests pievērsās jautājumam par Dieva vietu cilvēka dzīvē un sirdsapziņas tēmai. Pasvītroja, ka patiesi reāls un vērā ņemams ir ne tikai tas, kas redzams un taustāms, bet gan vispirms Dievs un garīgās vērtības. Pasvītroja, ka ticība nav pagātnes lieta. Tā ir tikšanās ar dzīvo Dievu, kurš darbojas tieši šobrīd un paver mums īsta prieka ceļu. Gaidot Kristus piedzimšanu, esam aicināti pamosties no miega un ļaut ticībai „pārvietot kalnus”, tas ir, ierādīt savā dzīvē katrai lietai savu atbilstošo vietu.

J. Evertovskis / VR