Armēnija: satraukums par gaidāmajām izmaiņām reliģiju likumā

Vairākas reliģiskās kopienas Armēnijā ir noraizējušās sakarā ar jaunajiem valdības rīkojumiem, kas, viņuprāt, varētu ietekmēt ticības brīvības situāciju valstī. Valdība gan atbild, ka jaunās normas ir saskaņotas ar Eiropas padomi. Raizes pauž galvenokārt Armēnijas protestantiskās kopienas un sektas. Kā stāsta Armens Lusjans, kurš pārstāv World of Life Protestant kopienu, jaunās normas paredz reliģiskās grupas reģistrāciju tikai pēc tam, kad tās reliģisko raksturu ir izvērtējuši eksperti. Šāda analīze skar katru aspektu – sākot no kopienas aktivitātēm, līdz ģimenes statusam, izglītībai, iespējamiem personas tiesību ierobežojumiem grupas locekļu vidū. Nemainīgs paliek reģistrējamās kopienas locekļu skaits – vismaz 200 sekotāju.

Arī pēc juridiskās atzīšanas, kopienām ik gadus ir jāsniedz detalizēta atskaite par savām aktivitātēm, arī par tām, kas attiecas uz sociālo darbību – karitatīvajām, celtniecības, sanitārajām, izglītības iniciatīvām, kā arī dažādiem notikumiem – svinībām, svētceļojumiem, koncertiem, atvaļinājumu un citām. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, no kopienas tiek iekasēta soda nauda līdz pat 500 minimālo algu apmērā.

Valsts saglabā tiesības atņemt reliģiskajām kopienām piešķirto darbības autorizāciju un aizliegt aktivitātes tādām reliģiskajām kopienām, kas „rada draudus sabiedriskajai drošībai, veselības aizsardzībai un morālei, pārkāpj cilvēktiesības un cilvēka brīvību, patvaļīgā veidā iejaucas ģimenes jautājumos, atsakās no ārstēšanās ticības apsvērumu dēļ, kā arī šo pašu apsvērumu dēļ izvairās no pilsoniskajiem pienākumiem un veic nelegālas darbības.”

Ir aizliegts prozelītisms, kas balstīts uz materiālās palīdzības solījumiem, kā arī to cilvēku iesaistīšana kopienā, kam ir psihiska rakstura traucējumi. Pretējā gadījumā draud cietumsods līdz 3 mēnešiem, vai arī naudas sods sākot no 500 līdz 1000 minimālajām mēnešalgām. Bez tam, ir aizliegts publiski lūgties bērnudārzos, skolās un citās izglītības un sociālajās iestādēs.

Reliģiskās kopienas, to skaitā Armēnijas Evaņgēliskā Baznīca un Jehovas liecinieki, protestē pret to, ka arī jaunie likumi ierobežos reliģisko brīvību un privileģētā kārtā nostādīs Armēnijas Apustulisko Baznīcu, kurai pieder ticīgo armēņu lielākā daļa.

Protestantiskās kopienas ir satraukušās, ka līdz ar likuma stāšanos spēkā, tām tiks liegts publicēt grāmatas un uzturēt mājaslapas Internetā. Vislielākais satraukums valda Jehovas liecinieku vidū, jo jaunie Armēnijas valdības rīkojumi tiešā veidā skar dažas viņu ticības pārliecības, piemēram, atteikšanos no militārā dienesta un no asins pārliešanas ārstniecisku apsvērumu dēļ.

Valdība atbild, ka izmaiņas iepriekšējā reliģiskajā likumā ir iesniegtas Eiropas demokrātijas un tiesību komisijai – Eiropas padomes orgānam, un ka tā kompetencē ietilpst izskatīt, vai normas atbilst minoritāšu tiesībām.

I. Šteinerte/VR