Tēvs R. Kantalamessa: "Atgūt sakrālā jēgu!"

Pāvests un Romas kūrijas darbinieki piektdien, 17. decembrī, noklausījās kapucīnu tēva Ranjero Kantalamessas trešo Adventa sprediķi. Tā temats bija aizgūts no apustuļa Pētera 1. vēstules „Esiet gatavi atlīdzināt katram, kas prasa no jums norēķinu par to cerību, kas ir jūsos!” Vārds „atlīdzināt,” daudzos Evaņģēlija tulkojumos tiek izteikts kā „piešķirt prātu, racionalitāti”. Kas ir racionāls? Kā atgādinājis svētīgais Džons Henrijs Ņūmens, tā ir „pasaulīgā gudrība”. Taču tā nespēj būt galējais tiesnesis ticībai.

„Ņūmena analīzei ir jauni un oriģināli vaibsti,” teica Kantalamessa, „tā izgaismo prāta imperiālistisko tendenci pakļaut katru realitātes aspektu saviem principiem. Izmantojot politisko metaforu, šāda „pasaulīgās gudrības” attieksme ir prāta izolācijas, sevī noslēgšanās attieksme.

Racionālisms nav radies Apgaismības laikmetā, neraugoties uz to, ka iluminisms, jeb apgaismība šo racionālisma procesu ir paātrinājusi. Vismaz jau viduslaikos ticībai ir bijis jācīnās ar racionālismu – ne tikai kristīgajai ticībai, bet arī jūdaismam un islāmam.

Ticības un prāta cīņa notiks arī nākotnē. Taču ir jāspēj rast izeja un ticība ir jāatbrīvo no racionālisma uzspiestās varas. Racionālismu nav iespējams apkarot ar citu racionālismu. Sekularizētās pasaules atgriešanai ir nepieciešams atgūt sakrālā jēgu. Mūsdienu pasaule ir centusies sevi „desakralizēt” gan mākslā un literatūrā, gan ikdienas valodā. Taču tie paši zinātnes un tehnikas atklājumi, īstenībā var kļūt par dievišķā apbrīnu. Zinātnieks Frensiss Kolinss, kurš piedalījās cilvēka genoma atklāšanā rakstīja: „Tā bija zinātnisko gaviļu pieredze un tai pašā laikā arī reliģiskā adorācija”. „Starp radītā brīnumiem, nekas nav tik brīnišķīgs kā cilvēks un viņa intelekts, ko radījis Dievs,” šodien sprediķī teica Ranjero Kantalamessa. Viņš atgādināja, ka sakrālo pieredzi var rast arī ikdienas dzīvē – tā ir iemīlēšanās, bērna piedzimšana, citi liela prieka brīži. Ir tikai jāpalīdz cilvēkiem atvērt acis un no jauna atgūt spēju brīnīties. „Kas prot brīnīties, tas valdīs!” šāds teiciens tiek piedēvēts Jēzum ārpus Evaņģēlijiem.

„Ja atvērsim sirdi Garam, tūlīt pat varam izbaudīt šo pieredzi,” teica tēvs Kantalamessa. Viņš piebilda, ka tad, kad šī sakrālā un dievišķā pieredze atnāk negaidīta, un ja mēs to pieņemam un izlolojam, tā kļūst par subjektīvu dzīves pieredzi. Tā tas ir bijis Dieva „lieciniekiem” – svētajiem, bet jo īpaši, mistiķiem. Mistiķi ir tie, kas visvairāk izbaudījuši pieredzi par Dieva eksistenci, un par to, ka Dievs ir nepārspējami reālāks par realitāti. Tieši šādu pieredzi pēkšņi un negaidīti vienu nakti guva filozofa Husserla skolniece, ebrejiete un pārliecināta ateiste Edīte Šteina. Lasot svētās Terēzes no Avilas autobiogrāfiju, viņa izsaucās „Lūk, šī ir patiesība!”

Savukārt, teologs Kārlis Rāners jautāja: „Rītdienas kristietis – vai nu viņš būs mistiķis, vai nebūs nekas”. Rāners vēlējās teikt, ka ticību dzīvu saglabās cilvēki, kuri paši gūst dziļu Dieva pieredzi vairāk nekā tie, kas cenšas to pamatot racionāli. Kardināla Ņūmena moto bija „cor ad cor loquitur” – proti, cilvēku sirdi sasniedz tikai tas, kas nāk no sludinātāja sirds.

Adventa trešajā sprediķī Ranjero Kantalamessa teica, ka Ziemassvētki ir privileģēts laiks, lai izbaudītu ticības pieredzi, Tie ir Dieva augstākā „teofānija”, visaugstākā „sakrālā pieredze”. Diemžēl, sekulārisma fenomens šiem svētkiem atņem to „lielā noslēpuma” raksturu, kas ved pie adorācijas, un pārvērš vienīgi „jaukā un jautrā noslēpumā”, kad tiek svinētas ģimenes vērtības un tādi elementi kā ziema, egles koks, ziemeļbriedis un salatētis.

Kantalamessa pastāstīja par savu pieredzi, kad viņš pirms vairākiem gadiem piedalījies pāvesta Jāņa Pāvila II svinētajā Ganiņu Misē svētā Pētera bazilikā. Tika nolasīts senais Martiroloģijs, kurā nosaukti vairāki vēsturiski notikumi, tai skaitā grieķu olimpiāde, 752. gads kopš Romas dibināšanas, imperatora Cēzara 42. valdīšanas gads, bet beigās izteikts vislielākais notikums cilvēces vēsturē – Jēzus Kristus, mūžīgā Dieva un mūžīgā Tēva Dēla piedzimšana Betlēmē no Jaunavas Marijas. Visi iepriekšminētie notikumi ir pakļauti šim vienīgajam notikumam – šai Mūžīgā ienākšanai laikā.

Sprediķa noslēgumā Ranjero Kantalamessa uzsvēra, ka Ziemassvētkos ir ļoti svarīgi rast brīžus, lai nomestos ceļos, pielūgtu un paklusētu.

I. Šteinerte/VR