Senegāla: "Melno kultūru" festivāls

Dakārā, Senegālā, notiek trešais starptautiskais tā dēvēto „Melno kultūru” festivāls, kurā piedalās melnādainās rases pārstāvji no visas pasaules. Šoreiz festivāls ir sarīkots gadā, kurā 50 neatkarības gadi aprit 17 Āfrikas valstīm. Kamēr Āfrika, kas ir visu melnādaino izcelsmes kontinents, aizvien vairāk uzsūc Rietumu kultūru, goda viesis šai festivālā ir Brazīlija, kur dzīvo 80 miljoni melnādaino un metisu.

Pirmo „Melno kultūru” festivālu pirms 44 gadiem ierosināja sarīkot neatkarīgās Senegālas pirmais prezidents, katoļticīgais Leopolds Sedars Sengors. Viņš ir arī kultūras kustības „Nègritude” aizsācējs. Prezidents un dzejnieks ar šīm kultūras iniciatīvām vēlējās apliecināt afrikāņu ieguldījumu jaunā humānisma izaugsmē. 1960. gadā, kad brīvību bija ieguvušas 17 Āfrikas valstis, tai skaitā Senegāla, Sengors, ievērojamā franču rakstnieka un filozofa Žana Pola Sartra atbalstīts, vēlējās atbrīvot afrikāņu tautas no koloniālā režīma radītā mazvērtības kompleksa caur daudzveidīgo kultūras mantojumu. 1966. gada aprīlī 37 pasaules valstis, to skaitā 30 Āfrikas valstis piedalījās festivālā ar nosaukumu Fesman. Ar savu klātbūtni to pagodināja tādas pasaules mēroga melnādainās zvaigznes kā aktrise Džozefīna Beikere, mūziķis Djūks Ellingtons un rakstnieks Andrē Malro.

Vienpadsmit gadus vēlāk festivāls Fesman norisinājās Lagosā, Nigērijā. Šogad, pēc 33 gadu pārtraukuma, Āfrikas valstu sadraudzība festivāla rīkošanu uzticēja Senegālas prezidentam Abdulajam Vade. Festivāla mērķis ir apliecināt un aizstāvēt afrikāņu radošo, uz pasauli atvērto filozofiju. Līdz pat 31. decembrim festivālā Fesman uzstāsies vairāk nekā 3000 mākslinieku no 47 pasaules valstīm. Savas mākslinieciskās prasmes viņi rādīs dejās, mūzikas koncertos, teātra uzvedumos, vizuālajā mākslā, dažādos dizaina aspektos, kā arī pavārmākslā. Savukārt, zinātnes, literatūras, politiskās un ekonomiskās pasaules pārstāvji piedalīsies sešās dažādās konferencēs par melnādaino devumu zinātnē un tehnoloģijā, kā arī par Āfrikas lomu globalizētās pasaules pārvaldē.

Festivāla galvenie notikumi risināsies Dakārā, taču tajā būs iesaistīta arī Ziguinhora valsts dienvidos un Senluī sala. Festivālā ir paredzēts uzvest arī grandiozu izrādi par Āfrikas kontinenta vēsturi līdz pat mūsu dienām.

Tiesa, Senegālā netrūkst arī kritikas par šo festivālu, kas tiek uzskatīts par ļoti dārgu laikā, kad tauta cieš no nabadzības un daudzi ir spiesti emigrēt uz ārzemēm labāk apmaksāta darba meklējumos.

I. Šteinerte / MISNA