Kard. D. Tettamandzi uzruna milāniešiem sv. Ambrozija svētkos

7. decembrī Baznīca godina svētā Ambrozija piemiņu. Sava debesīgā aizbildņa svētkus īpaši svin Milānas pilsēta. To priekšvakarā senajā svētā Ambrozija bazilikā Milānas arhibīskaps Dionīzijs Tettamandzi teica uzrunu pilsētai, kurā pakavējās pie Evaņģēlija līdzības par sējēju. Viņš atzina, ka šīs līdzības vārdiem runājot, Milānā un visā diecēzē ir auglīga zeme, kas vairo cerību, cilvēka cieņu un neatkarību. Arhibīskapa domas kavējās pie tiem, kas rada darbavietas, kas savas prasmes izmanto, kalpojot citiem administratīvajā, ekonomiskajā, kultūras, veselības aizsardzības un citās jomās. Atzinīgus vārdus izpelnījās tie, kas veido un pulcējas dažādās apvienībās, un tiem, kas palīdz integrēties jauniem pilsoņiem.

„Auglīga ir to cilvēku zeme, kas ir spējuši izveidot stabilu ģimeni un drosmīgi stāties pretim tās apdraudējumiem,” atzīmēja Dionīzijs Tettamandzi. Tāpat, atzinīgus vārdus viņš teica uzņēmējiem, kas neraugoties uz krīzi, veic jauninājumus, dod darbu, veicina attīstību un sniedz ieguldījumu visas pilsētas labklājībā. Lielu devumu dod visi, kas strādā zinātniskajā pētniecībā, jauno paaudžu izglītošanā, slimo un atstumto aprūpē. „Nav autentiskas attīstības, ja tā nav saistīta ar visu cilvēku labumu,” uzsvēra kardināls. Taču viņš norādīja arī uz daudzajiem šķēršļiem, kas Evaņģēliskās līdzības graudam traucē attīstīties un izaugt. Šie šķēršļi ir daudzās un dažādās necilvēcības formas – nabadzība, slimības, trūkums. Daudzām ģimenēm nepietiekamu ienākumu dēļ nav iespējams baudīt veselu virkni sabiedrisko pakalpojumu. Ekonomisko resursu trūkums un darba zaudējums negatīvi ietekmē, pat izjauc ģimenes. Taču, ne vienmēr, tie kas pazaudē darbu, uzreiz izjūt vajadzību pēc ekonomiskā atbalsta. Visvairāk par visu ir nepieciešams cilvēciskais atbalsts, palīdzība atrast jaunu darbu. Ir jāatbalsta arī uzņēmumi, lai tie nenonāktu līdz bankrotam, lai modernizētu savas tehnoloģijas un iesaistītos jaunos tirgos. „Dārgie administratori – palīdziet tiem, kas prot palīdzēt sev paši, atbalstiet tos, kas šo atbalstu prot izmantot,” aicināja kardināls Tettamandzi. Viņš norādīja, ka sabiedrisko vadītāju darbībai ir jābūt vērstai uz kopējo labumu, izmantojot subsidiaritātes un solidaritātes principus.

Kas traucē izaugsmei? Milānas arhibīskaps savā uzrunā pieskārās arī izglītības un kultūras jautājumiem. Viņš atzīmēja, ka ne mazums jauniešu šodien ir kā akmeņiem klāta zeme, kurā nav iespējams sēt patiesību. Šādi akmeņi ir radušies sarežģīto ģimenes apstākļu, kā arī neadekvāta skolu devuma un nepiemērotu sociālo aktivitāšu dēļ. Kardināls norādīja arī uz dzīvesvietas nepiemērotību jauno cilvēku izaugsmei, uz sporta un citu socializācijas vietu trūkumu. Pie tam, klāt nāk dažādas ārējās ietekmes – narkotikas, vardarbība, nelabvēlīgi dzīves ieradumi pilsētu kvartālos. Uz Baznīcu gulstas pamatīgs uzdevums atbalstīt ģimenes, lai tās spētu veikt savu izglītojošo misiju. Jo stipras un vienotas ģimenes kalpo par piemēru un sociāli vienojošu spēku savā teritorijā.

Dionīzijs Tettamandzi uzsvēra, ka smagās situācijās ir jānes cerība. To viņš attiecināja arī cietumiem. Milānas arhidiecēzes vadītājs norādīja, ka ir jārūpējas par bijušo cietumnieku efektīvu integrēšanu sabiedrībā.

Atgādinājis, ka pilsētu veido ne tikai mājas un ielas, bet visvairāk par visu – dzīvi cilvēki, kardināls runāja par četriem „būvlaukumiem”, proti, par cilvēku vajadzību apzināšanu, par centieniem tās apmierināt, par izglītības darbu un par darbu, kas veltīts jebkādas atstumtības novēršanai. „Šie būvlaukumi,” teica arhibīskaps, „var radīt kopējā darba iespējas pilsoņiem, institūcijām un apvienībām, un novērst fragmentāciju un šķelšanos”.

I. Šteinerte/VR