Komisijas Ecclesia Dei sekretārs G. Pocco par Svēto Misi senajā ritā un par attiecībām ar lefebristiem

Ir pagājuši trīs gadi, kopš pāvests Benedikts XVI izdeva Motu Proprio Summorum Pontificum. Par Svēto Misi Romas ārkārtējā, jeb senajā ritā un par attiecībām ar lefebristiem Vatikāna radio pastāstīja Pontifikālās komisijas Ecclesia Dei sekretārs Gvido Pocco. Viņš teica, ka šobrīd vislielākā interese par tā dēvēto „seno ritu” ir Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, arī Austrālijā, taču daudz mazāk tajā ir ieinteresētas Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas diecēzes.

Gvido Pocco atzīst, ka viņu pārsteidz aizvien pieaugošā interese par Romas rita ārkārtējo formu jauniešu vidū. Runājot par Eiropu, lielāka interese par seno ritu ir Francijā, mazāka Vācijā, Itālijā un Spānijā.

Pāvesta Motu Proprio nekas nav teikts par priesteru formāciju celebrēt Svēto Misi saskaņā ar senajām liturģijas grāmatām. Patiešām, dažās diecēzēs bīskapi nespēj apmierināt to ticīgo prasību, kas vēlētos Svēto Misi senajā ritā tieši tāpēc, ka trūkst priesteru, kas spētu to celebrēt. Komisijas Ecclesia Dei sekretārs neizslēdz iespēju, ka dažos semināros pēc ieinteresēto semināristu vēlēšanās, šādu formāciju varētu sniegt, taču viņš norāda, ka daudz būtiskāk ir sagatavot priesterus, kas atteiktos no maldīgas idejas, ka pastāv pirmskoncila un pēckoncila liturģija, vai pirsmkoncila un pēckoncila eklezioloģija. Svētā Krēsla pārstāvis uzsver, ka sagatavojot jaunos klēra locekļus, ir jāievēro Baznīcas kontinuitāte.

Vai arī svētā Pētera bazilikā ir iespējams svinēt Svēto Misi senajā ritā? Gvido Pocco pārliecinoši atbild, ka tas ir iespējams gluži tāpat kā visos citos universālās Baznīcas dievnamos, jo pāvesta Motu Proprio attiecas uz visu Baznīcu kopumā. Īstenībā Svētās Mises senajā ritā Vatikāna bazilikā jau notiek. Rītos pie dažādiem altāriem kopā ar ministrantiem tās dažkārt celebrē pat vairāki priesteri.

Jautāts, vai jau ir panākts kāds progress sarunās, kas norisinās ar Svētā Pija X brālības locekļiem, monsinjors Pocco atgādināja, ka līdz konkrēta rezultāta sasniegšanai ir izvirzīts noteikums par atturēšanos izpaust sarunu gaitu. Taču viņš vēlējās apliecināt, ka klimats, kādā šīs sarunas notiek, ir pozitīvs, konstruktīvs un balstīts uz savstarpēju cieņu.

Tātad, senā Svētās Mises rita izmantošana vairs nesastāda atšķirību starp Svēto Krēslu un lefebristu kopienu. Taču pastāv daudzas teoloģiskās atšķirības, tai skaitā jautājumos par reliģisko brīvību, ekumenismu, tradīcijas jēdzienu. Jautāts, kāds ir vissmagākais punkts šais atšķirībās, Pontifikālās komisijas Ecclesia Dei pārstāvis apgalvo, ka vissmagākie punkti ir precīzi tie, kas jau nosaukti. Viņš uzsver, ka runa nav par atteikšanos no Vatikāna II koncila autoritātes kā tādas, vai par tam sekojošo pāvestu mācību, bet gan par dažiem apgalvojumiem un mācību, kas ietverti Vatikāna II koncila dokumentos, un kas attiecas uz reliģisko brīvību, ekumenismu, attiecībām ar nekristīgajām reliģijām, izpratni par liturģisko reformu, Baznīcas Maģistērija vienotību attiecībā uz Tradīciju. „Domāju, ka pāvesta Benedikta XVI nesen izteiktais apgalvojums par atjaunotnes hermeneutiku kontinuitātē ar Tradīciju un Baznīcas nemainīgo mācību, ir galvenais princips, uz kura balstīties, lai atrisinātu polemiku,” teica Gvido Pocco.

Atbildot uz jautājumu „kur jūs saskatāt lefebristu vājumu – doktrīnā, vai politikā,” Ecclesia Dei sekretārs izteica pārliecību, ka šķērslis Svētā Krēsla un lefebristu savstarpējā izlīgšanā ir doktrināla satura šķērslis un ka ideoloģiski-politiskā nostāja ir tikai sekas, nevis primārais elements.

Vai komisija Ecclesia Dei var ieteikt, vai atturēt ticīgos no dalības dievkalpojumā, kā arī sakramentu pieņemšanā, ko celebrē un administrē priesteris no Svētā Pija X brālības? Atbildot uz šo jautājumu, Gvido Pocco atgādināja, ka pēc tam, kad tika ekskomunicēti četri bīskapi, ko nelegāli bija ordinējis Lefevrs, pāvests izdeva vēstuli, kurā paskaidro, ka ekskomunikācijas atcelšana, kas sekoja vēlāk, nenozīmē, ka Svētā Pija X brālība ir kanoniski atzīta un ka tās locekļi var likumīgi veikt priesterisko kalpošanu. Tātad, uz katoļticīgajiem attiecas aicinājums atteikties no dalības Svētās Mises un citos sakramentos, ko administrē kāds Svētā Pija X brālības loceklis. Tas pats attiecas uz priesteriem, kas atrodas kanoniski nenoregulētā situācijā.

I. Šteinerte / VR