Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties: Lai personīgā ciešanu pieredze
mums ļauj saprast nemieru un sāpes, ko ciešanās izjūt vientuļie, slimie un vecie cilvēki,
un pamudinātu mūs sniegt tiem dāsnu palīdzību.
Mīlestībā pieņemtām ciešanām
piemīt pestīšanas spēks. Tām piemīt tikpat liels mīlestības spēks, cik dažādiem paveiktajiem
darbiem – sacīja pāvests savas vizītes laikā Francijā 2008. gadā, tiekoties ar Bresanones
diecēzes klēru. Runājot par ciešanām, Benedikts XVI atsaucās uz sava priekšgājēja
Jāņa Pāvila II atstāto piemēru. Pēdējais spilgti apliecināja, ka Kungs mūs ir izglābis
ar savām ciešanām un krustu. Viņa ciešanas bija viscēlākais mīlestības akts.
Mūsu
ciešanas ir ne tikai kaut kas negatīvs, bet arī pozitīva realitāte – pasvītroja Benedikts
XVI. Minētās tikšanās laikā kāds četrdesmit divgadīgs franču priesteris, kurš smagi
saslima drīz pēc savas ordinācijas, nebūdams pat 30 gadus vecs, jautāja pāvestam,
ko viņš teiktu visiem cietējiem. Jautāja, kā veciem un slimiem priesteriem izdzīvot
savu priesterību auglīgā veidā? Atbildot, Benedikts XVI norādīja uz Jāņa Pāvila II
dzīves diviem etapiem: viņa spēka gadiem un slimības laiku. Iepriekšējais pāvests
bija „ticības milzis”. Viņa dzīves pirmo posmu raksturoja neticama drosme, ārkārtējs
spēks un patiess prieks, kas izrietēja no ticības. Viņš sludināja Evaņģēlija vēsti
līdz pat zemes robežām. Jānis Pāvils II prata uzrunāt visus. Pateicoties savam ticības
spēkam, viņš nojauca mūri starp divām pasaulēm.
Benedikts XVI atgādināja,
ka arī otrais viņa dzīves etaps bija ārkārtīgi nozīmīgs. Jānis Pāvils II nesa savu
krustu ar lielu pazemību un pacietību. Tādējādi apliecināja, ka Kristus mīlestībā
pieņemtām ciešanām piemīt pestīšanas spēks, un mācīja mūs mīlēt visus, kuri cieš.
Benedikts XVI piebilda, ka šos divus etapus varam saskatīt arī paša Jēzus dzīvē. Viņš
mums atklāja Dieva mīlestību gan ar vārdiem un brīnumiem, gan ar savām ciešanām un
nāvi pie krusta. Mūsdienu pasaulē, kur valda liela steiga un tiek cildināts ārējais
spēks un skaistums, esam aicināti atklāt patiesību par to mīlestību, kuras avots ir
Kristus ciešanas – mīlestību, kas nes pestīšanu un vieno mūs ar Dievu. Svētais tēvs
mudināja franču garīgos ganus un visus ticīgos mīlēt cietējus ne tikai ar vārdiem,
bet arī ar darbiem. Tikai tā varam būt īsti kristieši – viņš pasvītroja.
Misiju
nodomā pāvests aicina lūgties: Lai visas zemes tautas atver durvis Kristum un Viņa
miera, brālības un taisnīguma Evaņģēlijam.
Vēstījumā Pasaules Miera dienā,
2009. gada 1. janvārī, Benedikts XVI aicina apkarot nabadzību, lai veicinātu mieru.
Lai to panāktu, ar tīri ārēju darbību nepietiek. Vispirms jāmaina mentalitāte un jāatbrīvojas
no „īstermiņa loģikas”. Pāvests mudina īpašu uzmanību pievērst bērnu nabadzības problēmai.
Kad kādu ģimeni skar trūkums, pirmie cietēji ir nepilngadīgie. Tāpēc iestāties bērnu
labā, vienlaikus nozīmē pievērst īpašu uzmanību ģimenes mātēm, audzināšanas darbam,
medicīniskai aprūpei, apkārtējās vides aizsardzībai, kā arī laulības un ģimenes aizsardzībai.
Visi, kuri iestājas pret nabadzību, ir aicināti veidot ciešas brālības saites, aizstāvēt
ģimenes un katrā trūkumcietējā saskatīt paša Kristus vaigu.