Kunga eņģelis: Benedikta XVI pārdomas par gaidīšanas nozīmi kristiešu dzīvē
Advents ir gaidīšanas laiks. Baznīcas dzīvē tas ir jauna gada sākums. Tas ir sagatavošanās
laiks Kristus piedzimšanai. Advents un gaidīšanas nozīme bija Benedikta XVI apceres
pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» galvenās tēmas. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos
svētceļniekus, pāvests skaidroja, ka ar Adventa pirmo svētdienu Baznīcā ir sācies
jauns liturģiskais gads. Tā sākumā ticīgie pārdomā Kristus atnākšanas noslēpumu, vispirms
laiku, kad Dievs piedzima no Jaunavas Marijas. Taču Advents ir arī sagatavošanās laiks
Kristus otreizējai atnākšanai, kad – kā to apliecinām Credo – «atkal godībā
atnāks tiesāt dzīvos un mirušos». Pāvests norādīja uz gaidīšanas dziļi cilvēcisko
aspektu.
«Gaidīšana aptver cilvēka personisko, ģimenes un sabiedrības dzīvi.
Tā izpaužas neskaitāmās situācijās, sākot no visvienkāršākajām un pat banālām lietām,
līdz pat būtiskiem notikumiem, kas izmaina mūsu dzīvi – skaidroja pāvests. – Padomāsim,
piemēram, par laulātā pāra gaidīšanu uz bērna piedzimšanu, par vecāku vai drauga satraukumu,
gaidot no tālienes ierodamies viesi. Padomāsim par jaunieti, kurš nepacietīgi gaida
uz svarīga eksāmena vai sarunas darba jautājumā rezultātiem. Padomāsim par dziļu emocionālu
pārdzīvojumu, gaidot mīļoto cilvēku, vēstuli vai lūgumu piedot. Cilvēks dzīvo tik
ilgi, kamēr gaida, kamēr viņa sirdī ir cerība. Gaidīšanas situācijās viņš iepazīst
pats sevi. Mūsu morālo un garīgo statusu var noteikt pēc tā, ko mēs gaidām un ar ko
saistām savu cerību.»
Benedikts XVI aicināja ticīgos Adventā uzdot sev svarīgus
jautājumus: ko mēs gaidām, kāda ir dvēseles situācija, kāda ir mūsu dzīves kvalitāte.
Pāvests skaidroja, ka pirms Kristus dzimšanas Izraēļa tautā valdīja spēcīga pārliecība
par Mesijas, Kunga svaidītā, atnākšanu, kurš to atbrīvos no morālās un politiskās
verdzības, un nodibinās Dieva valstību. Taču neviens nespēja pat iedomāties, ka Mesija
varētu piedzimt no vienkāršas meitenes, kāda bija Marija no Nācaretes. Arī viņa pati
par to nebija domājusi. Tomēr Marijas gaidīšana uz Pestītāju bija tik liela, un viņas
ticība un cerība bija tik dziļa un kvēla, ka Tēvs izvēlēja viņu par sava Dēla māti.
Pats Dievs viņu sagatavoja šim lielajam uzdevumam. Marija - «žēlastības pilnā» – bija
pilnībā atvērta Dieva mīlestības plānam. Svētais tēvs aicināja sekot Marijas, Adventa
sievietes, piemēram. Mācīsimies no viņas pieņemt ikdienas dzīves notikumus ar dziļāku
ticību un lielāku mīlestību – mudināja pāvests.
Tikšanās noslēgumā Benedikts
XVI apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. «Sestdien, ar pirmajām vesperēm un svinīgu
vigīliju dzimstošajai dzīvībai, esam uzsākuši Adventu. Tas ir sagatavošanās laiks
Kristus dzimšanas svētkiem. Kopā ar Mariju pateiksimies Dievam par dzīvības dāvanu.
Lai pasaule kļūst par mīlestības un dzīvības civilizāciju» – vēlēja pāvests, dodot
apustulisko svētību visiem klātesošajiem, īpaši vecākiem, kuri gaida ģimenes pieaugumu.