Vispārējā audience: katehēze par sv. Katrīnu no Sjēnas
Atklāt pasaulei Dieva mīlestību ar saviem darbiem – uz to Benedikts XVI aicināja vispārējās
audiences dalībniekus. Pāvila VI zālē pulcējās aptuveni 9 tūkstoši svētceļnieku. Katehēzes
mācību pāvests veltīja Eiropas debesīgajai aizbildnei, svētajai Katrīnai no Sjēnas.
Pasvītroja, ka no viņas mēs varam mācīties augt svētumā, mīlēt Kungu un būt uzticīgiem
Baznīcai.
Katrīna piedzima 1347. gadā Sjēnā, Itālijā, 25 bērnu ģimenē. Sešu
gadu vecumā piedzīvoja vīziju, kuras laikā redzēja smaidošu Kristu sēžam kopā ar apustuļiem
Pēteri, Pāvilu un Jāni. Pusaudzes gados vecāki mudināja Katrīnu pievērst lielāku uzmanību
tam, lai padarītu skaistāku savu ārējo izskatu. Sākotnēji to darīja, lai paklausītu
mātei, taču vēlāk izvēlējās sekot savam iekšējam aicinājumam. Piedzīvoja vajāšanas
pat no savu vecāku puses. Visus pazemojumus meitene izturēja ar lielu pacietību. Vēlāk
vienā no saviem darbiem atklāja, ka Dievs viņai iemācīja izveidot iekšēju celli, kur
varēja patverties un mierīgi mājot, neraugoties ne uz kādām vētrām un ārējiem uzbrukumiem.
Katrīnai izdevās piepildīt savas sirds ilgas. Viņa iestājās dominikāņu trešajā ordenī
un pilnībā veltīja sevi lūgšanai, gandarīšanai un slimnieku aprūpei. Nomira agrā jaunībā
– 33 gadu vecumā.
Benedikts XVI norādīja, ka ļoti ātri izplatījās Katrīnas
svētuma slava. Līdz ar to viņa kļuva par daudzu cilvēku garīgo padomdevēju – dižciltīgo,
mākslinieku, politiķu, vienkāršo ļaužu, priesteru un pat pāvesta Gregora XI, kuru
viņa pārliecināja pārcelties no Aviņonas atpakaļ uz Romu. Katrīna mudināja īstenot
Baznīcas iekšējo reformu un veicināja mieru starp valstīm. Tas ir viens no iemesliem,
kāpēc Jānis Pāvils II viņu pasludināja par Eiropas debesīgo aizbildni. Eiropa, neaizmirsti
savas kristīgās saknes – Benedikts XVI atgādināja sava priekšgājēja pamudinājumu.
1461. gadā Katrīna tika pasludināta par svēto, bet 1970. gadā – par Baznīcas doktori.
Viņa ir arī Itālijas un Romas debesīgā aizbildne.
Pāvests skaidroja, ka svētās
mācība ir dziļi kristocentriska. Jēzus viņai bija kā tilts starp debesīm un zemi.
Viņa dzīvoja ciešās draudzības attiecībās ar Kristu. Bija uzticīga Jēzus līgava. Par
šo dziļo saikni liecina Katrīnas biktstēva un biogrāfa aprakstītā vīzija. Kādu dienu
viņa redzēja Jēzu, pasniedzam viņai savu sirdi. Tā bija mīlestībā degoša sirds. Tādējādi
Katrīnas dzīvē pilnībā īstenojās apustuļa Pāvila vārdi: „Vairs ne es dzīvoju, bet
manī dzīvo Kristus” (Gal 2, 20). Patiesībā, katrs ticīgais vēlas, lai viņa
sirds būtu līdzīga Jēzus Sirdij – vēlas mīlēt Dievu un tuvāko kā pašu Jēzu. Benedikts
XVI atgādināja, ka ikvienam ir pa spēkam šo vēlmi īstenot savā dzīvē. Mēs visi varam
ļauties, lai mūsu sirds tiktu pārveidota. Varam iemācīties mīlēt tāpat kā mīlēja Kristus,
ja dziļo draudzības saikni ar Viņu uzturam ar lūgšanu, pārdomājam Dieva vārdu un pieņemam
sakramentus, sevišķi, ja bieži un dievbijīgi ejam pie svētās Komūnijas.
Pāvests
pasvītroja, ka Euharistija ir brīnišķīga mīlestības dāvana. Dievs to dāvā aizvien
no jauna un atbalsta mūs ticības, cerības un mīlestības ceļā. Tieši Euharistijā sv.
Katrīna smēlās spēku un gudrību. Benedikts XVI norādīja, ka daudzi šo svēto dēvēja
par „mammu”. Baznīca gūst lielu labumu arī šodien, pateicoties daudzo sieviešu garīgajai
mātišķībai – piebilda pāvests. Gan konsekrētās personas, gan laji tuvina savus laikabiedrus
Dievam un stiprina viņu ticību.
Svētais tēvs norādīja, ka Katrīna ļoti cienīja
priesterus. Viņa apzinājās garīgo ganu cilvēciskos trūkumus un vājumu, taču izturējās
pret tiem ar lielu respektu, jo viņi, caur sakramentiem un Dieva vārdu, ved cilvēkus
pa pestīšanas ceļu. Priesterus, bīskapus, kā arī pāvestu Katrīna mudināja būt atbildīgiem
pret saviem pienākumiem un kalpot tikai mīlestības dēļ. Benedikts XVI atgādināja,
ka no šīs svētās varam mācīties aizvien labāk iepazīt un mīlēt Kristu un Viņa Baznīcu,
būt drosmīgi ticības liecinieki un pārliecinoši aizstāvēt evaņģēliskās vērtības.