Pr. Lombardi: pāvests nemaina Baznīcas mācību

Benedikts XVI nemaina Baznīcas mācību, bet gan to apstiprina. Daudzos medijos plašu rezonansi izraisījis pāvesta teiktais par prezervatīviem. 23. novembrī Vatikānā notiks Pētera Zēvalda grāmatas „Pasaules gaisma. Pāvests, Baznīca un laiku zīmes” prezentācija. Tajā apkopota vācu žurnālista saruna ar Benediktu XVI par dažādiem mūsdienās aktuāliem jautājumiem. Vienā no grāmatas nodaļām pāvests atbild uz diviem jautājumiem saistībā ar cīņu pret AIDS un prezervatīvu lietošanu. Šajā sakarā Vatikāna Preses dienesta vadītājs pr. Federiko Lombardi izdevis speciālu paziņojumu, kurā pasvītro, ka Svētā tēva paustā nostāja nav nekāds „revolucionārs pagrieziens”. Pāvesta apgalvojumi neko nemaina Baznīcas mācībā. Viņš kārtējo reizi atgādina Baznīcas doktrīnu, izgaismojot cilvēka seksualitātes cieņu un vērtību, un parādot, ka tā ir mīlestības un atbildības izteiksme.

Jaunajā grāmatā uzdotie jautājumi saistās ar diskusiju, kas sekoja pēc Benedikta XVI preses konferences viņa ceļojuma laikā uz Āfriku 2009. gadā. Pāvests skaidro, ka toreiz viņš negribēja runāt par prezervatīvu problēmu vispārīgi. Viņš vēlējās atgādināt, ka AIDS problēmu nevar atrisināt vienkārši apgādājot cilvēkus ar prezervatīviem – lasām pr. Lombardi paziņojumā. Jādara daudz vairāk. Ir nepieciešams audzināt, izglītot, palīdzēt, dot padomus, būt līdzās un atbalstīt. Pie tam to jādara gan tādēļ, lai pasargātu no saslimšanas, gan arī slimības gadījumā. Līdzīga apziņa manāma ne tikai Baznīcas vidē. To parāda tā sauktā ABC (Abstinence – Be Faithful – Condom) teorija, kur pirmie divi elementi (atturība un uzticība) ir daudz noteicošāki un fundamentālāki cīņā ar AIDS, kamēr prezervatīvs atrodas pēdējā vietā jau kā atruna, kad trūkst divu iepriekšējo. Komentējot pāvesta sacīto, Vatikāna preses sekretārs pasvītro, ka prezervatīvs nav problēmas risinājums.

Benedikts XVI uzsver, ka koncentrējoties tikai uz prezervatīviem, banalizējam seksualitāti. Tā zaudē savu patieso nozīmi – pārstāj būt par personu savstarpējās mīlestības izteiksmi un kļūst par „narkotiku”. Cīnīties pret seksualitātes banalizēšanu nozīmē tiekties panākt, lai seksualitāte tiktu vērtēta pozitīvi un lai tā pozitīvi ietekmētu cilvēku visā viņa integritātē. Tātad jautājuma par seksualitāti plašajā kontekstā, kā arī ar to radušos problēmu sakarā, pāvests atgādina, ka Baznīca nekādā ziņā neuzskata prezervatīvu lietošanu kā AIDS problēmas autentisku un morālu risinājumu.

Jezuītu tēvs Lombardi skaidro, ka vienlaikus Benedikts XVI aplūko īpašu gadījumu, kad runa ir par seksuālu darbību, kas patiešām apdraud cita cilvēka dzīvību. Tomēr arī runājot par izņēmuma situāciju, pāvests neattaisno nemorāliskas seksuālās darbības. Viņš tikai norāda, ka prezervatīva lietošana, lai mazinātu inficēšanas risku būtu „pirmais atbildības akts” jeb „pirmais solis uz cilvēciskāku seksualitāti”. Būtu labāk lietot nekā nelietot un tādējādi pakļaut otra cilvēka dzīvību briesmām. Pr. Lombardi piebilst, ka šādu pāvesta spriedumu noteikti nevar uzskatīt par revolucionāru. Līdzīgu nostāju jau ir atbalstījuši un atbalsta daudzi morālteologi un citas ievērojamas personas no Baznīcas aprindu vidus. Tomēr vienlaikus tā ir taisnība, ka pāvests to tik skaidri pasaka pirmo reizi (pat ja tas notiek sarunu veidā un nevis „ex catedra”).

Vatikāna Preses dienesta vadītājs atzīst, ka līdz ar to Svētais tēvs drosmīgi devis nozīmīgu ieguldījumu līdz šim ilgi diskutētajā jautājumā. Tas ir „oriģināls ieguldījums”. No vienas puses paliekam uzticīgi morālajiem principiem un tiek skaidri parādīts, ka „paļaušanās uz prezervatīvu” ir ilūzija, bet no otras – pāvesta teiktajā atklājas izpratne un tālredzība. Viņš apliecina, ka grib palīdzēt bieži vien garīgajā un kultūras ziņā nabadzīgajai cilvēcei spert soli pa solim pretī patiesi cilvēciskai un aizvien atbildīgākai savas seksualitātes izmantošanai.

J. Evertovskis / VR