Saruna ar arhib. Filoni pēc ievainoto irākiešu apmeklējuma Romas Džemelli slimnīcā
Vatikāna valsts sekretariāta substitūts vispārējās lietās, arhibīskaps Fernando Filoni
šais dienās apmeklēja ievainotos irākiešus, kas ārstējas Romas Džemelli slimnīcā.
Viņi ir cietuši 31. oktobrī teroristu rīkotajā uzbrukumā Bagdādes baznīcā. Pēc apciemojuma,
arhibīskaps intervijā Vatikāna radio pastāstīja:
„Tā bija tikšanās, kuru gribēja
Svētais tēvs. Caur manu personu viņš vēlējās apliecināt savu garīgo tuvumu, savu klātbūtni,
savu gādību un vēlēšanos personīgi sekot līdzi katra šī cilvēka situācijai. Romā ir
ieradušies 37 cietušie kopā ar saviem pavadītājiem. Mūsu tikšanās bija ļoti sirsnīga,
ar lielāko daļu no viņiem aprunājos personīgi, izklausīju viņu stāstus, viņu grūtības
un emocijas. Tas bija aizkustinošs brīdis arī man. No viņu puses bija liela pateicība
par to, ka pāvests par viņiem ir parūpējies. Ievainotie cer, ka ar pāvestu varēs tikties
arī personīgi.”
Jautāts par to, vai starptautiskā līmenī ir pietiekami liela
mobilizācija, lai aizsargātu Irākas kristiešus, arhibīskaps Filoni teica:
„Ir
grūti zināt, vai tā ir pietiekama, vai nē. Tādu situāciju priekšā, kā 31. oktobra
terorakts Bagdādē, šķiet paveikts ir maz, jo 50 noslepkavoto cilvēku drāmas priekšā,
tās drāmas priekšā, ko sev līdzi nesīs viņu tuvinieki, viss šķiet relatīvs. Svētais
Krēsls šobrīd ir iesaistījies sarunās ar valstu valdībām, kurām atgādina par šo pienākumu,
tas sadarbojas ar karitatīvajām organizācijām, ar Bīskapu konferencēm. Atcerēsimies
arī, ka daudzviet, tai skaitā, Briselē un Parīzē, ir notikušas manifestācijas. Mēs
saņemam arī palīdzību, solidaritātes vēstules no pareizticīgo kopienām, arī no valstu
valdībām un diplomātiskajām autoritātēm. Ceram, ka tas nesīs rezultātus situācijā,
kas Irākā ir ļoti delikāta un smaga.”
Svētdien Itālijas Bīskapu konference
ir ierosinājusi sarīkot lūgšanu dienu par Irākas kristiešiem. Bijušais nuncijs Irākā,
arhibīskaps Fernando Filoni šai sakarā atzina:
„Dažreiz, liela nespēka priekšā,
zinām, ka garīgais spēks, kas nāk no Dieva, ir ievērojams atbalsts. Irākieši paši
aicināja: „Šai smagajā situācijā, kurā atrodamies, vēlamies, lai mūsu kristīgie brāļi
un māsas lūdzas par mums, lai viņi ir tuvu ar savām lūgšanām un savu iejūtību”. Varu
apliecināt arī, ka pats atrazdamies Bagdādē kara laikā, spēcīgi izjutu visas Baznīcas
lūgšanu par mieru. Lūgšana ir efektīva realitāte. Neaizmirsīsim, ka 25. novembrī Vatikāna
bazilikā Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts un sīru-katoļu kopienas pārstāvis
šeit, Romā, celebrēs dievkalpjumu, uz kuru ir aicināti visi, jo īpaši irākieši. Daži
no 31. oktobrī cietušajiem man teica, ka arī viņi vēlas būt klāt un līdzi nest savu
bojā gājušo tuvinieku fotogrāfijas un atmiņas par viņiem.”
Jautāts, kādu nākotni
arhibīskaps Filoni saskata Irākas kristiešiem, viņš atbildēja:
„Tad, kad notika
pirmās vēlēšanas, runāju par graudu, kas iesēts zemē. Tas ir brīvības un mierīgas
sadzīves grauds, kuram grūti ieaugt. Tāpēc, man, un domāju, ne tikai man, ir cerība,
ka Irāka varēs atrast savu patieso ceļu uz mierīgu sadzīvi un savstarpēju cieņu. Tās
ir daudzu irākiešu ilgas. Neraugoties uz to, ka šodien viņiem ir nācies pamest savas
mājas, savu zemi, viņi joprojām glabā cerību. Ja tā īstenosies, esmu pārliecināts,
ka arī daudzu citu zemju bēgļi nebeigs domāt, ka atgriešanās savā zemē, savā izcelsmes
vietā, un iespēja savā dzimtenē būt kopā ar sev mīļajiem cilvēkiem, var kļūt ne tikai
par cerību, bet par īstenību.”