Arābu laikraksts Asharq Alawsat aicina aizstāvēt kristiešus Irākā

Turpinās uzbrukumi Irākas kristiešiem. Ielūkosimies, ko šais dienās raksta arābu starptautiskais preses izdevums Asharq Alawsat. Irākiešu rakstnieks Haleds Al Kaštini, pēc ticības musulmanis, vispirms vēlas atgādināt, ka Eiropas Renesansē lielu devumu atstājuši arābi un musulmaņi, kas viduslaikos saglabājuši grieķu un latīņu mantojumu. Savukārt, kristiešu nopelns, Al Kaštini vārdiem runājot, ir tas, ka viņi šo mantojumu vēlāk iztulkoja arābu valodā, padarot šo valodu par intelektuālo un civilizācijas līdzekli.

Irākiešu rakstnieks tālāk pievēršas tiem kristiešiem, kas tic vienam, bet ne trīsvienīgam Dievam, un kuri pēc vajāšanām Eiropā, V gadsimtā rada patvērumu Antiohijā un Irākas ziemeļos, līdzi nesot zināšanas par grieķu un romiešu kultūru. Viņi sāka tulkot dažādus darbus sīru valodā, kurā toreiz runāja Mosulas kristieši Irākas ziemeļos. Bagdādes habasīdu kalifi, pēc tam, kad atzinīgi bija novērtējuši kristiešu veikumu, aicināja Irākas kristīgos mūkus un sholastiķus iztulkot Rietumu rakstu kultūras mantojumu, lai ar to varētu iepazīties arī Sīrijā, Libānā un pat Ēģiptē. Liels nopelns šai ziņā ir Honainam Bin Ishakam, kurš viens pats iztulkoja 95 grāmatas sīru un 39 grāmatas arābu valodā.

Al Kaštini stāsta, ka lielākā daļa grāmatu attiecās uz filozofiju, inženierzinātnēm, matemātiku un medicīnu. Pateicoties medicīnisko aprakstu izplatīšanai arābu valodā, kalifi, sākot no Al Mansura, par saviem personīgajiem ārstiem sāka izvēlēties kristiešus. Drīz vien arī pārējie iedzīvotāji centās vērsties pie kristiešu ārstiem. Hronikas vēstī arī par tiem kalifātu iedzīvotājiem, kas veiksmīgi atveseļojušies pēc kristīgo ārstu apmeklējuma, sākuši pievērsties kristīgajai ticībai. Haleds Al Kaštini uzsver, ka medicīnas studiju kvalitāte Irākā ir spējusi noturēties augstā līmenī līdz pat mūsu dienām. Rakstnieks nebaidās atzīt, ka irākiešu tauta ir parādniece šiem vienkāršajiem mūkiem-tulkotājiem, kas Bagdādes, Mosulas, Antiohijas un Aleksandrijas bibliotēku un baznīcu noslēgtībā dienu un nakti strādājuši, lai šo cilvēkiem būtisko mantojumu nodotu tālāk.

Otru rakstu kristiešu aizstāvībai tai pašā avīzē Asharq Alawsat uzrakstījusi libāniešu žurnāliste Diāna Mukvallida – arī viņa ir islāma ticības pārstāve. Mukvallida atzinīgi novērtē arābu preses un politiķu reakciju pret teroruzbrukumu Bagdādes dievnamam.

„Ir atzīstami, ka notiek konferences un tikšanās, un ka daži musulmaņu intelektuāļi un aktīvisti, protestējot pret organizācijas Al-Qaida rīcību, šais dienās pat atturējušies no Al-Adha svētku svinēšanas (kuros tiek pieminēta Ābrama gatavība upurēt savu dēlu Īzaku– I.Š.). Tādējādi viņi ir vēlējušies izrādīt solidaritāti ar kristiešiem.” Žurnāliste atzīmē, ka tas ir labs sākotnējs signāls solidaritātei, kuru ir nepieciešams izvērst aizvien plašāk, lai pasargātu kristiešus un citas minoritātes Irākā un šai reģionā.

Tai pašā laikā Diāna Mukvallida liek apzināties, ka minoritātes, tai skaitā kristieši, ir sabiedrības un valsts partneri, ka tiesības uz dzīvību, taisnību, drošību un brīvību ir katras cilvēciskas būtnes tiesības. Libāniešu tautības žurnāliste vēlas uzsvērt, ka minoritātes ir arābu valstu sabiedrības integrāla sastāvdaļa. Viņa rosina pārējos žurnālistus iesaistīties sensibilizācijas procesā, lai kristieši varētu dzīvot drošībā ne tikai tāpēc, ka viņi „ir labi un mierīgi cilvēki”, kā to jau ir centušies izcelt vairāki citi žurnālisti, bet galvenokārt tāpēc, ka tās ir viņu tiesības.

I. Šteinerte/VR