Sv. Žuljēna – Corpus Domini svētku pamatlicēja. Pāvesta aicinājums aizstāvēt Pakistānas kristiešus

Trešdienas vispārējā audiencē Svētais tēvs ar gandarījumu atzina, ka šodien daudzi mūsdienu ticīgie no jauna atklāj Euharistijas adorācijas skaistumu. Vienlaikus viņš mudināja visus klātesošos nemitīgi atjaunot sevī ticību Kristus reālajai klātbūtnei Vissvētākajā Sakramentā. Tikšanās ar Jēzu Euharistijā kļūst mums par spēka, mierinājuma un prieka avotu – uzrunā pasvītroja pāvests. Katehēzes mācībā – cikla par viduslaiku svētajām sievietēm ietvarā – Benedikts XVI pievērsās svētās Žuljēnas no Kornijonas dzīvei. Tieši pateicoties viņai, šodien Baznīca visā pasaulē svin Corpus Domini jeb Kristus Miesas un Asiņu svētkus.

Uzunājot Svētā Pētera laukumā klātesošos 12 tk. audiences dalībnieku, pāvests vērsās pie visas pasaules ar speciālu aicinājumu iestāties par kristiešu aizsardzību Pakistānā. Šajās dienās pasaule ar lielu nemieru seko līdzi kristiešu dramatiskajam stāvoklim šajā valstī. Bieži vien tie kļūst par vardarbības upuriem un tiek diskriminēti. Benedikts XVI apliecināja savu garīgo tuvumu kristietei Asijai Bibi un viņas ģimenes locekļiem, kā arī pieprasīja, lai viņa iespējami ātrāk tiktu atbrīvota. Šai pakistāniešu sievietei pirms dažām dienām tika piespriests nāves sods par Muhameda zaimošanu. Pāvests pieprasīja, lai tiktu gādāts par visu vajāto kristiešu personas cieņas aizsardzību un viņu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu.

Uzrunas turpinājumā pāvests skaidroja, ka augustīniešu māsa Žuljēna atklāja Kristus Miesas un Asiņu liturģisko svētku nepieciešamību. Viņa saprata, ka Baznīcai jāievieš to svinēšana, lai tiktu pagodināts Vissvētākais Sakraments, kristieši augtu savā ticībā, izkoptu tikumus un izlīdzinātu Kungam nodarītās pārestības – skaidroja Benedikts XVI. Žuljēna dzimusi 12. gadsimta beigās Ljēžas tuvumā. Piecu gadu vecumā kļuva par bāreni un tika nodota audzināšanai pie augustīniešu māsām Kornijonas Kalna (Mont-Cornillon) klosterī. Tur viņa saņēma lielisku izglītību, vēlāk brīvi un apzināti izvēlējās klosterdzīves ceļu, un tika ievēlēta par kopienas vadītāju. Pāvests norādīja, ka Žuljēna bija ne tikai ļoti inteliģenta un ar augstu kultūras līmeni, bet arī kontemplācijas cilvēks. Viņa sevišķi izcēlās ar dziļo ticību Kristus reālajai klātbūtnei Euharistijā.

Sešpadsmit gadu vecumā Žuljēna piedzīvoja pirmo vīziju. Kungs viņai lika saprast, ka ir aicināta rūpēties, lai Baznīcā tiktu ieviesti speciāli liturģiskie svētki Euharistijas godināšanai. Divdesmit gadus viņa šo vīziju glabāja lielā noslēpumā, lai būtu droša, ka iedvesma patiešām nāk no Dieva. Tad to atklāja divām citām māsām un kādam pazīstamam priesterim. Žuljēnas no Kornijonas pieredze bieži atkārtojas svēto dzīvē – paskaidroja Benedikts XVI. Lai būtu droši, ka iedvesma nāk no Dieva – viņš pasvītroja – nepieciešams vienmēr lūgties, jāprot pacietīgi gaidīt, jāveido draudzība un jārunā ar citiem cilvēkiem, kā arī jāpakļauj visu Baznīcas ganu spriedumam.

Tad, kad vīziju jautājums tika atklāts publiski, Ljēžas bīskaps piekrita māsas Žuljēnas piedāvājumam un pirmo reizi ieviesa Corpus Domini svētku svinēšanu savā diecēzē. Pāvests piebilda, ka svētie bieži vien ir spiesti sastapties ar dažādiem pārbaudījumiem. Tai skaitā arī Žuljēnai nācās piedzīvot asu pretestību un pat pamest savu klosteri. Savas dzīves pēdējos desmit gadus viņa pavadīja dažādās cisterciešu ordeņa mājās. Visiem klātesošajiem viņa bija izcils pazemības paraugs. Neraugoties uz grūtībām, turpināja dedzīgi izplatīt Euharistijas kultu. Žuljēna nomira 1258. gadā netālu no Namīras.

Benedikts XVI norādīja, ka jau 1264. gadā pāvests Urbāns IV noteica Kristus Miesas un Asiņu svētku svinēšanu visā Baznīcā un uzticēja sv. Akvīnas Tomam šim nolūkam paredzēto liturģisko tekstu sacerēšanu. Urbāns IV pats atklāja šo svētku svinēšanu Orvieto pilsētā, kur toreiz dzīvoja. Tieši pateicoties viņa rīkojumam šīs pilsētas baznīcā tika saglabāts un glabājas joprojām korporāls ar 1263. gadā Bolsenā notikušā Euharistiskā brīnuma pēdām. Kāds priesteris, konsekrējot maizi un vīnu, sāka stipri šaubīties par Kristus Miesas un Asiņu reālo klātbūtni Euharistijā. Tai brīdī no konsekrētās Hostijas izpilēja asinis, tādējādi brīnumaini apstiprinot šī ticības noslēpuma autentiskumu.

Uzrunājot trešdienas audiences dalībniekus, pāvests atzina, ka mūsdienās Baznīcā manāms „euharistiskais pavasaris”. Daudzi cilvēki visā pasaulē stundām ilgi pavada laiku Vissvētākā Sakramenta priekšā sarunā ar Jēzu. Daudzi jaunieši apzinās Euharistijas adorācijas skaistumu. Atsaucoties uz sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II vārdiem, Benedikts XVI atgādināja, ka Vissvētākā Sakramenta pielūgsme ir neizsmeļamais svētuma avots. Svētais tēvs pasvītroja, ka Kristus, īsts Dievs un īsts Cilvēks, ir patiesi, reāli un substanciāli klātesošs Euharistijā, un aicināja visus ticīgos nemitīgi atjaunot savu ticību šai klātbūtnei.

Dārgie draugi, uzticīga tikšanās ar Euharistisko Kristu svētdienas Svētajā Misē ir būtiska ticības ceļā – atgādināja pāvests. „Taču apmeklēsim arī Tabernakulā klātesošo Kungu pēc iespējas biežāk! Adorācijā uzlūkojot konsekrēto Hostiju, saņemam Dieva mīlestības dāvanu”. Svētais tēvs piebilda, ka Euharistija ir mūsu spēka, mierinājuma un prieka patiesais avots. Poļu valodā aicināja ticīgos atgriezties pie savas kristietības sakramentālajām saknēm, palīdzēt jauniešiem nostiprināt sirsnīgu saikni ar Kungu, būt neatlaidīgiem lūgšanā, un droši uzticēt Dievam savu tagadni un nākotni.

J. Evertovskis / VR