Vatikānā publicēts Benedikta XVI apustuliskais pamudinājums "Verbum Domini"

No jauna atklāt Dieva Vārda centrālo lomu cilvēka personīgajā un visas Baznīcas dzīvē, apzināties tā sludināšanas steidzamo nepieciešamību, būt pārliecinošiem augšāmceltā Kristus lieciniekiem un saskatīt šīs misijas skaistumu – uz to norāda Benedikts XVI savā jaunajā apustuliskajā pamudinājumā „Verbum Domini”. Šodien Vatikāna preses zālē notika dokumenta prezentācija. Tas tapis pēc 2008. gadā notikušās Bīskapu Sinodes, kas bija veltīta Dieva Vārdam Baznīcas dzīvē un misijā. Apmēram 200 lappušu garais teksts ir garīgajiem ganiem, konsekrētajām personām un ticīgajiem lajiem adresēts aicinājums aizvien vairāk sadraudzēties ar Svētajiem Rakstiem un vienmēr atcerēties, ka autentiska garīguma pamatā ir „Baznīcas sludinātais, pieņemtais, liturģijā svinētais un pārdomātais Dieva Vārds”. Jaunā dokumenta mērķis ir: iepazīstināt ticīgos ar Sinodes rezultātiem, palīdzēt tiem atklāt, ka Dieva Vārds ir Baznīcas atjaunotnes avots, ļaut šim Vārdam iesakņoties pastorālajā darbībā, būt aizvien pārliecinošākiem tā lieciniekiem, veicināt ekumenisko dialogu, palīdzēt ar lielāku neatlaidību pievērsties jaunajai evaņģelizācijai un iemīlēt Dieva Vārdu.

Apustuliskais pamudinājums sastāv no trīs daļām: „Verbum Dei”, „Verbum in Ecclesia” un „Verbum mundo”. Nosaukums „Verbum Domini” (Kunga Vārds) balstās uz pravieša Isaja un apustuļa Pētera Pirmās vēstules fragmentiem. Tādā veidā tas atklāj saskaņu starp Veco un Jauno Derību, abu nepārtrauktību, kā arī Svēto Rakstu piepildījumu Kristus Personā. Evaņģēlijs, par kuru runā sv. Pēteris, ir Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlijs. Tā ir Prieka Vēsts par Kristus augšāmcelšanos, caur kuru mums dāvāta pestīšana. Pāvesta dokuments parakstīts 30. septembrī – Baznīcas doktora sv. Hieronīma liturģiskās piemiņas dienā. Šis 4.-5. gadsimta svētais veicis Bībeles tulkojumu latīņu valodā un uzrakstījis tai komentārus. Pirms 67 gadiem, tieši 30. septembrī, iznāca vēl viens svarīgs Baznīcas dokuments par Svētajiem Rakstiem, proti, pāvesta Pija XII enciklika „Divino Afflante Spiritu” – norādīja arhib. Nikola Eterovičs, prezentējot Benedikta XVI apustulisko pamudinājumu „Verbum Domini”.

Pasaulē, kas bieži vien Dievu uzskata par lieku, svešu un nevajadzīgu, nav lielākas prioritātes par šo: no jauna atvērt mūsdienu cilvēkam pieeju pie Dieva, kurš mūs uzrunā un dāvā savu mīlestību, lai mums būtu dzīvības pārpilnība – jaunajā dokumentā „Verbum Domini” raksta pāvests. Viņš pasvītro, ka Dievs mūs uzrunā un darbojas vēsturē cilvēka labā. Dieva Vārds nevēršas pret cilvēku, tas nenoslāpē viņa dziļākās ilgas. Tieši pretēji, Dieva vārds tās izgaismo, attīra un palīdz piepildīt. Diemžēl, mūsdienu cilvēki, sevišķi Rietumu sabiedrībā, uzskata, ka Dievs ir tālu no cilvēka dzīves un viņa ikdienas problēmām. Tie pat tiecas domāt, ka Viņš ar savu klātbūtni apdraud cilvēka autonomiju. Taču īstenībā vienīgi Dievs var piepildīt cilvēka sirds visdziļākās ilgas – pasvītro Benedikts XVI. Tāpēc no pastorālā viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi parādīt Dieva Vārda spēju būt dialogā ar visām tām problēmām, ar kurām cilvēks ir spiests tikt galā savā ikdienas dzīvē – lasām apustuliskajā pamudinājumā.

Tajā pāvests runā par Svēto Rakstu tekstu interpretāciju un Maģistērija lomu šajā procesā, norāda uz Vecās Derības nozīmi kristietībā, uz dialoga ar ebrejiem svarīgumu, kā arī Bībeles studiju nozīmi ekumeniskā dialoga veicināšanas jomā. Svētais tēvs lielu uzmanību pievērš attiecībām starp Dieva Vārdu un liturģiju, jautājumam par ticīgo izglītošanu, pasvītro, ka šī Vārda sludināšana ir visu kristiešu uzdevums un atgādina, ka tā klausīšanās un pieņemšana palīdz veidot taisnīgāku un solidārāku pasauli. Dieva Vārds ir izlīgšanas un miera avots – raksta Benedikts XVI, pasvītrojot, ka reliģija nekad nevar attaisnot vardarbību un karus.

Apustuliskajā pamudinājumā „Verbum Domini” pāvests runā par Dieva Vārda sludināšanu jauniešiem, migrantiem, nabagiem un visiem cietējiem, kā arī aplūko Bībeles inkulturācijas jautājumu. Kultūras darbiniekus aicina nebaidīties atvērties Dieva Vārdam. Šis Vārds nekad neiznīcinās patieso kultūru, bet gan nemitīgi veicinās aizvien piemērotāku cilvēcisko izteiksmes līdzekļu meklēšanu. Svētais tēvs norāda uz Bībeli kā kultūru patieso atslēgu. Līdz ar to būtu svarīgi pārvarēt visus senos un modernos aizspriedumus, un veicināt Svēto Rakstu iepazīšanu jau skolās un augstskolās. Dokumentā spilgti atklājas Baznīcas apbrīna un cieņa pret visiem tiem māksliniekiem, kuri, „iemīlējušies skaistumā”, smeļas iedvesmu no Svētajiem Rakstiem un tādējādi telpā un laikā ienesot kaut ko no neredzamā un mūžīgā. „Verbum Domini” noslēgumā Benedikts XVI pasvītro, ka mūsdienās ir īpaši svarīgi aizvien nopietnāk ieklausīties Dieva Vārdā un pievērsties jaunajai evaņģelizācijai. Augšāmcēlies Kristus joprojām aicina: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai” (Mk 16, 15).

J. Evertovskis / VR