Barselonas Svētās Ģimenes baznīcas iesvētīšanas svinības

Benedikta XVI vizītes Spānijā otrās dienas galvenais pasākums bija Barselonas Svētās Ģimenes baznīcas iesvētīšana. 6. novembrī Santjago de Kompostelas katedrālē, kur atrodas apustuļa Jēkaba kaps, pāvests aicināja Eiropu būt atvērtai Dievam un stiprināt kristīgās vērtības. Šodien Benedikts XVI uzturējās Katalonijas galvaspilsētā Barselonā. Svētdienas rītā Svētās Ģimenes baznīcas muzeja telpās pāvests tikās ar Spānijas karali Huanu Karlosu un karalieni Sofiju.

7. novembra priekšpusdienā Benedikts XVI vadīja dievkalpojumu, kuras laikā iesvētīja arhitekta Antonija Gaudi projektēto baznīcu. Tās pamatakmens ielikts pirms 128 gadiem. Sagrada Familia baznīca ir viens no Barselonas simboliem, kas ir uzcelta, pateicoties tikai privātpersonu ziedojumiem. Dievnama celtniecību ir paredzēts pabeigt 2026. gadā. Barselonas arhibīskaps Luiss Martinezs Sistačs nolasīja bullu par baznīcas paaugstināšanu bazilikas statusā. Uzrunā pāvests uzsvēra, ka baznīca ir neredzamā Dieva redzamā zīme. Tā ir Antonija Gaudi mīlestības uz liturģiju radītā ticības un mākslas simfonija.

Baznīcas uzdevums ir atklāt visai pasaulei mīlošā Dieva attēlu. Parādīt, ka Dievs ir miera, brīvības un saskaņas Dievs, ka Viņš ir cilvēku draugs – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Barselonas Svētās Ģimenes baznīcā sapulcējušos ticīgos. Euharistijas svinību laikā notika dievnama iesvētīšanas ceremonija. Konsekrējot šīs baznīcas altāri, mēs stādām priekšā pasaulei Dievu, kurš ir cilvēku draugs, un aicinām cilvēkus būt Dieva draugiem – sacīja Svētais tēvs. Homīlijā skaidroja, ko nozīmē baznīcas iesvētīšana, norādīja uz šī grandiozā mākslas šedevra autora – arhitekta Antonija Gaudi lielajiem nopelniem un atgādināja, ka šodien nedrīkstam apmierināties vienīgi ar tehnisko progresu. Esam aicināti rūpēties par katras personas un visas sabiedrības morālo izaugsmi, jo tikai tur, kur valda mīlestība un uzticība, var pastāvēt patiesa brīvība. Tāpēc Baznīca pieprasa tādus ekonomiskos un sociālos mērus, kas būtu piemēroti, piemēram, sievietes pilnīgai sevis īstenošanai, labvēlīgi ģimenei un veicinātu dzīvības respektu.

Runājot par Gaudi, Benedikts XVI atzina, ka viņš bija ģeniāls arhitekts un priekšzīmīgs kristietis, kurš savu ticību teicami īstenoja dzīvē un darbos. Viņa veidotais šedevrs – Sagrada Família baznīca – ir neredzamā Dieva redzamā zīme. Tās torņi ir kā bultas, kas norāda uz Dieva varenību, skaistumu un atklāj Viņa gaismu. Šis arhitektūras šedevrs ieved mūs Dieva noslēpumā, kas atklājās caur Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Gaudi ģeniālā veidā līdzdarbojās cilvēku sirdsapziņas veidošanā. Viņš īstenoja vienu no mūsdienu svarīgākajiem uzdevumiem, proti, pārvarēt plaisu starp dzīvi laicīgajā pasaulē un atvērtību mūžībai, starp laicīgo lietu skaistumu un Dievu, kurš ir bezgalīgais Skaistums. Pāvests pasvītroja, ka cilvēkam ir liela vajadzība pēc skaistuma. Laikmetā, kurā cilvēks mēģina veidot savu dzīvi "Dievam aiz muguras", šī dievnama iesvētīšana ir sevišķi nozīmīga. Antonijs Gaudi ar savu darbu atklāj, ka Dievs ir cilvēka dzīves patiesā mēraukla.

Svētais tēvs norādīja, ka šī dievnama celtniecība ir Svētā Jāzepa draugu asociācijas iniciatīva. Viņi vēlējās to veltīt Nācaretes Svētajai Ģimenei, kura vienmēr tiek uzskatīta par mīlestības, lūgšanas un darba skolu. Baznīcas veidotāji vēlējās uzsvērt mīlestības un darba nozīmi. Šodien sabiedrība piedzīvo milzīgu progresu. Benedikts XVI pasvītroja, ka tehniskajai attīstībai jāiet roku rokā ar morālo augšupeju. Tāpēc Baznīca pieprasa tādus ekonomiskos un sociālos mērus, lai sieviete varētu sevi pilnībā īstenot mājās un darbā, lai vīrieti un sievieti, kuri vienojas laulības saitēm un veido ģimeni, atbalstītu valsts, lai tiktu aizstāvēta svētā un neaizskaramā bērnu dzīvība sākot ar ieņemšanas brīdi, lai dzimstība tiktu veicināta, novērtēta un atbalstīta juridiskā, sociālā un likumdošanas plāksnē.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR