Santjago de Kompostela: pāvests apmeklē Svētā Jēkaba katedrāli

Pastāv cieša un nepieciešama saikne starp patiesību un brīvību. Autentiskas brīvības priekšnoteikums ir godīga patiesības meklēšana – sacīja Benedikts XVI vizītes laikā Santjago de Kompostelas katedrālē, kur ieradās uzreiz pēc privātās tikšanās ar Astūrijas princi. Uzrunā norādīja uz savas vizītes mērķi, skaidrojot, ko nozīmē doties svētceļojumā, kā arī īsumā pievērsās mūsdienās tik ļoti aktuālajam jautājumam par cilvēka brīvību un tās būtisko saikni ar patiesību. Dievnamā ar prieku un skaļām ovācijām pāvestu sagaidīja apmēram tūkstoš ticīgo. Ejot cauri cilvēku pūlim, Svētais tēvs apskāva, skūpstīja un svētīja bērnus, un sirsnīgi sveicināja visus klātesošos. Pēc adorācijas brīža Vissvētākā Sakramenta priekšā un klusās lūgšanas pie apustuļa Jēkaba kapa, pāvestu sveica vietējais arhib. Hulians Barrio. Pēc tam klātesošos uzrunāja Benedikts XVI, pasvītrojot, ka ir ieradies kā svētceļnieks.

Apustuļa Pētera pēctecis paskaidroja, ka doties svētceļojumā nenozīmē tikai apmeklēt kādu vietu, lai apbrīnotu skaisto dabu vai mākslas un vēstures vērtības. Svētceļot nozīmē iziet no sevis un doties pretī Dievam tur, kur Viņš sevi atklājis, kur dievišķā žēlastība atklājusies īpašā spožumā un nesusi ticīgo vidū bagātus atgriešanās un svētuma augļus. Kristieši vispirms devās svētceļojumos uz tām vietām, kas saistītas ar Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos – uz Svēto Zemi. Vēlāk sākās svētceļojumi uz Romu un Santjago de Kompostelu.

Svētajam Jēkabam veltītajā Jubilejas gadā arī Benedikts XVI šurp devās kā svētceļnieks. Viņš paskaidroja, ka ir ieradies, lai stiprinātu cilvēkus ticībā, dzīvinātu cerību un uzticētu apustuļa aizbildniecībai viņu ilgas, pūliņus un evaņģelizācijas darbu. Apliecināja, ka apskaujot Jēkaba statuju, lūdzās par visiem Baznīcas bērniem. Pasvītroja, ka ticība mūs ieved Dieva mīlestības noslēpumā. Viņa mīlestība mūs pārveido. Baznīca ir šis „Dieva apskāviens”, kurā arī cilvēki iemācās apskaut savus tuvākos. Viņi atklāj savos brāļos Dieva attēlu un līdzību, kas ir visdziļākā cilvēka būtnes patiesība un kas ir pamats viņa autentiskai brīvībai. „Pastāv cieša un nepieciešama saikne starp patiesību un brīvību”, pasvītroja pāvests. „Godīga patiesības meklēšana, tiekšanās pēc tās, ir autentiskas brīvības priekšnoteikums. Nevar pastāvēt viena bez otras. Baznīca, kas ar visiem saviem spēkiem vēlas kalpot cilvēkam un viņa personas cieņai, kalpo arī brīvībai un patiesībai”.

Benedikts XVI piebilda, ka Baznīca nevar atteikties no šī kalpojuma, nevar ignorēt ne brīvību, ne patiesību, jo tam ir vistiešākais sakars ar pašu cilvēku. Viņa nevar no tā atteikties tāpēc, ka mīl cilvēku un tāpēc, ka bez patiesības, taisnīguma un brīvības cilvēks pakļautu sevi iznīcībai. Pāvests mudināja visus Spānijas ticīgos ļaut, lai Kristus patiesība izgaismo viņu dzīvi. Aicināja, lai viņi būtu priecīgi ticības liecinieki, paustu to vienkāršībā ar savu dzīvi un darbiem gan mājās, gan darba vietās, gan kā laicīgās sabiedrības pilsoņi. Svētais tēvs aicināja aizvien vairāk mīlēt Baznīcu un sadarboties ar to, atklājot pasaulei Kristu. Mudināja lūgt pļaujas Kungu par aicinājumiem uz garīgo kārtu – lai jaunieši kuplā skaitā veltītu sevi Evaņģēlija sludināšanai. Pāvests pasvītroja, ka tas ir tā vērts. Noslēgumā pateicās visiem katoļticīgajiem, kuri nesavtīgi atbalsta karitatīvo organizāciju darbu.

Benedikts XVI uzrunāja Santjago de Kompostelas ticīgos un visus svētceļniekus ne tikai spāņu, bet arī galisiešu valodā. Aicināja visus uzticīgi iet pa svētuma ceļu. Zem 32 metrus augstā 1448. gadā būvētā kupola dievnamā karājas liels kūpināmais trauks, kas galisiešu valodā tiek saukts par „botafumeiro” (tulkojumā nozīmē „artišoks”). Pāvests iebēra tajā vīraku un tad, skanot sv. Jēkaba himnai, ievērojot tradīciju, notika kūpināmā trauka iespaidīga vicināšana. Pēc noslēguma lūgšanas un svētības, Benedikts XVI devās uz arhibīskapiju, kur kopā ar spāņu kardināliem, episkopāta locekļiem un Vatikāna delegāciju ieturēja pusdienu maltīti.

J. Evertovskis / VR