Antonijs Gaudi – Dieva arhitekts

Spānija gatavojas uzņemt pāvestu. Ibērijas pussalā Svētais tēvs apmeklēs vispirms Santjago de Kompostelu, vēlāk, atceļā uz Romu, iegriezīsies Barselonā. Barselona daudziem vispirms saistās ar Sagrada Familia – Svētās Ģimenes baznīcu, kuru Benedikts XVI savas vizītes laikā paaugstinās „bazilikas” statusā. Svētās Ģimenes baznīca ir visā pasaulē pazīstams arhitektūras meistardarbs, kura autors ir Antonijs Gaudi. Šis dievnams nav vienīgais viņa veikums. Spānijā, jo īpaši Barselonā, ir iespējams apbrīnot arī virkni citu viņa atstāto darbu.

Šoreiz pakavēsimies pie arhitekta personības, jo vairāk tāpēc, ka Baznīca Antoniju Gaudi godina kā Dieva kalpu. Tas ir solis ceļā uz svētīgo kārtu. Šobrīd notiek Gaudi beatifikācijas process. Ja Dieva kalps tiks atzīts par cienīgu ierindoties starp pārējiem svētīgajiem, viņš tiks beatificēts.

Diecēzes līmenī šis process aizsākās pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šobrīd tas jau turpinās Romā, Svēto lietu kongregācijā. Pirmie, kas parūpējās par procesa uzsākšanu, bija 1992. gada 10. jūnijā izveidotā Antonija Gaudi beatifikācijas apvienība, kuras moto ir „Gaudi – Dieva arhitekts”. Tā vērsās Barselonas arhibīskapijā ar lūgumu ļaut izplatīt Gaudi privāto godināšanu un uzsākt beatifikācijas procesu. Pirmais bīskaps, kas atbalstīja šo ideju, bija Hoans Karrera – Barselonas arhidiecēzes palīgbīskaps.

Jau minētā beatifikācijas apvienība atkārtoti lūdza Barselonas arhidiecēzi ievadīt beatifikācijas procesu, līdz 1998. gada 26. martā saņēma kanclera, jezuīta Enrika Puiga vēstuli, kurā apvienība tika informēta par nepieciešamību nominēt beatifikācijas lietas postulatoru. Apvienība, būdama beatifikācijas procesa aktīvā locekle, nominēja Svētās Ģimenes baznīcas rektoru, priesteri Luisu Bone i Armengolu. Šo nomināciju apstiprināja toreizējais Barselonas arhibīskaps Rikards Karless Gordo.

Vēlāk tika panākta Bīskapu konferences piekrišana, tūlīt pēc tās sekoja arhibīskapa Gordo paziņojums masu informācijas līdzekļiem par Antonija Gaudi beatifikācijas procesa uzsākšanu. Pēc dažiem mēnešiem tika nozīmēti Vēstures un Teoloģijas komisijas locekļi, kuru uzdevums bija analizēt Gaudi dzīvi, savākt dokumentus, to skaitā vēl nepublicētus, un noskaidrot, vai šīs personas dzīvē nav bijis kas tāds, kas ir pretrunā ar ticību un labu uzvedību. Tāpat tika izveidots tribunāls ad casum, kura uzdevums bija uzklausīt Gaudi laikabiedru liecības.

1999. gada 22. decembrī Barselonas arhidiecēze nosūtīja Svētajam Krēslam visu savākto dokumentāciju un lūdza atļauju uzsākt beatifikācijas procesa oficiālo daļu. Šo atļauju tieši pēc gada deva Svēto lietu kongregācija. Oficiālā beatifikācijas procesa daļa diecēzes līmenī, izveidojot jaunas komisijas un piesaistot vairākus kompetentus speciālistus, turpinājās līdz 2003. gada 13. maijam. 28. maijā Svēto lietu kongregācijā Romā tika iesniegts 1024 lappuses biezs aktu krājums un tā paša gada 9. jūlijā Antonija Gaudi beatifikācijas process tika uzsākts Vatikānā.

Antonijs Gaudi ir dzimis 1852. gada 25. jūnijā Reusā, Katalonijā, metālapstrādes meistara ģimenē. Zēna gados Antonijs mācījās Skolopi kolēģijā, kur izcēlās ar īpašu apdāvinātību ģeometrijā un aritmētikā. Veselības problēmu dēļ viņš ilgākus laika posmus bija spiests pavadīt laukos, kur vēroja dabu un tās ritmus, tai pašā laikā nododoties zīmēšanai.

Antonijs Gaudi pārcēlās uz Barselonu, kur pabeidza skolu. Vēlāk viņš iestājās Barselonas universitātes Dabaszinātņu fakultātē un Arhitektūras skolā, kurā 1878. gadā saņēma arhitekta diplomu. Šis bija izšķirošs gads 26 gadus vecā jaunekļa dzīvē, jo Barselonas pilsētas valde viņam uzticēja uzzīmēt skices Karaļu laukuma lampām.

Gaudi zīmētā vitrīna piesaistīja politiķa un uzņēmēja Euzēbija Gjuela uzmanību, kurš nākamajos gados viņam uzticēja vairākus nozīmīgus darbus, to skaitā sava ģimenes nama – Palau Güell projektu. 1883. gadā Gaudi saņēma piedāvājumu projektēt Svētās Ģimenes baznīcu. Tapa monumentāls darbs, kuram arhitekts veltīja visu savu atlikušo mūžu.

Gaudi bija dziļi ticīgs cilvēks. Īpaši viņš godināja Jaunavu Mariju un svēto Jāzepu, bija arī Monserratas Dievmātes Garīgās līgas, kā arī Lūgšanu apustulāta dalībnieks. Viņš nemitīgi padziļināja savas liturģiskās zināšanas. 1887. gadā arhitekts sāka projektēt Bīskapu pili Astorgā, svētās Terēzes kolēģiju Barselonā, Rožukroņa Augstās godības daļas pirmā noslēpuma atveidojumu Monserratā un parūpējās arī par katedrāles restaurāciju Palmā. Viņa pazīstamākie darbi līdzās Svētās Ģimenes baznīcai, ir Gjuela parks, Batlo un Mila nami Barselonā.

Starptautiskā slava, ko jau savas dzīves laikā bija ieguvis arhitekts, nemainīja viņa iesākto askētisko dzīvesveidu, kas sastāvēja galvenokārt no darba, lūgšanām un neilgām pastaigām svaigā gaisā. Tieši viena no šīm pastaigām meistaram izrādījās liktenīgā. 1926. gada 7. jūnijā viņu notrieca tramvajs, radot smagus ievainojumus. Pēc trim dienām Gaudi mira. Viņš nodzīvoja gandrīz 74 gadus ilgu mūžu, aiz sevis atstājot apbrīnojamus mākslas pieminekļus un dzīves svētuma slavu.

Antonijs Gaudi ir apglabāts paša projektētajā Sagrada Familia baznīcā. Viņa draugs Gils Paress ir sniedzis šādu liecību: „Gaudi bija dzīvas ticības un neierobežotas cerības uz Dievu cilvēks. Tas viņam piešķīra gara mieru vissarežģītākajos dzīves brīžos. „Ko darīt?” viņš mēdza tad vaicāt un pats atbildēja: „neaizmirsīsim, ka pār mums nomodā ir Dievišķā Apredzība!””

I. Šteinerte/VR