Benedikts XVI tiekas ar Itālijas Katoļu akcijas skolu jaunatni

Ko nozīmē kļūt pieaugušiem? Kā iemācīties mīlēt? Kas šodien ir jādara izglītības darbiniekiem? Uz šiem un citiem jautājumiem sestdien, 30. oktobrī, tiekoties ar itāliešu bērniem un jauniešiem, atbildēja pāvests. Skaita ziņā saiets bija grandiozs – tajā piedalījās vairāki tūkstoši jauno itāļu kopā ar saviem skolotājiem. Piepildīts bija ne tikai svētā Pētera laukums, bet arī visa plašā Končiliacione iela, kas uz to ved. Pasākumu sarīkoja Itālijas Katoļu akcija.

Tikšanās noritēja jautājumu un atbilžu formā. Tātad, ko nozīmē kļūt lieliem? Pāvests pastāstīja, ka bērnībā viņš pats esot bijis viens no vismazākajiem klasē un ļoti ilgojies kādu dienu izaugt lielāks – ne tikai garuma ziņā, bet arī sasniegt kaut ko vairāk savā dzīvē. „Kaut kas vairāk” – tāds bija arī šīsdienas tikšanās moto. Jaunajiem Itālijas Katoļu akcijas dalībniekiem tas bija ierakstīs pat uz krekliņiem.

Pāvests paskaidroja, ka par „kaut ko vairāk” stāsta sirds, kad tā vēlas daudzus draugus, kad ir priecīga, ja kaut kas labs ir paveikts, kad ir sagādāts prieks mammai un tētim, taču, visvairāk par visu tad, kad bērna sirds tiekas ar vislielāko un labāko draugu, kāds ir Jēzus. „Būt lieliem” nozīmē mīlēt Jēzu, uzklausīt Viņu un sarunāties ar Viņu lūgšanā, satikt sakramentos, Svētajā Misē, grēksūdzē, pazīt Viņu un iepazīstināt citus. „Būt lieliem” nozīmē arī būt kopā ar draugiem, nabadzīgajiem, slimniekiem.

„Ko nozīmē mīlēt no sirds dziļumiem?” pāvestam jautāja kāda meitene. Benedikts XVI teica, ka tā ir prasme dāvāt sevi citiem. Tā ir prasme neraudzīties visu laiku uz sevi spogulī, atmest savu egoismu. Pasaule kļūst skaistāka, kad iemācāmies pazīt Dieva gribu un darīt pasauli atbilstošu šai gribai. Uzrunājot Itālijas Katoļu akcijas jauniešus, Svētais tēvs piebilda: „Jūs nevarat un jums nevajag piemēroties tādai mīlestībai, kas ir padarīta par apmaiņas preci, ko izlietot, aizmirstot cieņu pret citiem. Šī mīlestība nespēj būt šķīsta un tīra. Tā nav brīvība. Nepatiesās „mīlestības” pārpilnība, ko piedāvā daudzi mediji, Internets, nav mīlestība, bet gan egoisms un aizvērtība, kas dod brīža ilūziju, bet nedara laimīgus un nepalīdz „kļūt lieliem”. Tā sasaista kā ķēdēs, kuras noslāpē visskaistākās domas un jūtas, sirds patiesās ilgas.”

Pāvests neslēpa, ka dzīve saskaņā ar patiesu mīlestību, prasa arī upurus un atteikšanās. Taču bez tiem nav iespējams iet pa šo mīlestības ceļu. Benedikts XVI atgādināja, ka patiesa mīlestība ir tad, kad no savas dzīves neizslēdzam citus, jo īpaši tos, kuri ir vientuļi, tos, kuri ir nonākuši grūtībās.

Jautājumu pāvestam uzdeva arī kāda skolotāja. Viņa vēlējas zināt Svētā tēva domas par to, ko nozīmē būt skolotājiem šodien? Benedikts XVI atbildēja: „Es teiktu, ka būt skolotājiem, nozīmē glabāt prieku sirdī un izstarot to citiem, lai dzīvi darītu skaistāku un labāku. Būt skolotājiem, nozīmē sniegt jēgu un orientierus dzīves gājumam, rādīt Jēzus personas skaistumu un palīdzēt iemīlēt Viņu, Viņa dzīves veidu, Viņa brīvību, Viņa lielo mīlestību, kas ir pilna ar uzticību Tēvam. Būt skolotājam, nozīmē vienmēr augstu turēt katras eksistences mērķi, ko cilvēkiem izvirza Dievs. Tas prasa personīgu pazīšanos ar Jēzu, ikdienas kontaktēšanos ar Viņu lūgšanā, Dieva Vārda meditācijā, uzticību sakramentiem, piedalīšanos Euharistijā, grēksūdzi. Tas prasa arī liecināt par prieku, ko dod piederība Baznīcai, draugi, ar kuriem dalīties ne tikai grūtībās, bet arī visā skaistajā, ko sniedz ticības dzīve.”

Skolotājiem pāvests atgādināja, ka viņi nav bērnu saimnieki, bet gan kalpi, kas rūpējas, lai bērni tiktu vesti pie Jēzus un varētu priecāties Viņā. Benedikts XVI uzsvēra arī, ka bērnu labā skolotājiem ir jāprot iesaistīt visus, vispirms jau ģimeni, kā arī tos, kas atbild par brīvā laika aktivitātēm.

I. Šteinerte / VR