Noslēdzot Sinodes darbu, Tuvo Austrumu bīskapi iepazīstina ar priekšlikumiem
Sestdien, 23. oktobrī, noritēja pēdējā Austrumu Bīskapu Sinodes darba diena. Bīskapi
apkopoja iesniegtās prepozīcijas jeb priekšlikumus, un nodeva tos pāvestam. Priekšlikumu
virknē par kristiešu klātbūtni Tuvajos Austrumos tiek runāts par Austrumu katoļu identitāti,
kurā uzsvērta atvērtība pret visiem, tai pašā laikā saglabājot savu bagātīgo vēsturisko,
liturģisko, patristisko un garīgo mantojumu. Punktā par zemi kristieši tiek aicināti
neizpārdot savus zemes īpašumus un nedoties emigrācijā. Smagajos ekonomiskajos apstākļos
bīskapi sola palīdzēt viņiem ar dažādu projektu starpniecību, lai kristieši spētu
saglabāt jau esošos īpašumus un iegādāties jaunus. Savukārt, tie, kas jau devušies
emigrācijā, tiek aicināti palikt uzticīgiem savām tradīcijām un būt solidāriem ar
savām izcelsmes zemēm. Priekšlikumos ir arī punkts, kurā Tuvo Austrumu zemes tiek
aicināti apmeklēt svētceļnieki.
Nodaļā par ekleziālo kopību, cita starpā tiek
aplūkots jautājums par jauno ekleziālo kustību klātbūtni Tuvajos Austrumos. Sinodes
tēvi atzīst, ka vietējai Baznīcai ir jābūt atvērtai pret jaunajām ekleziālajām kustībām
ar Rietumu Baznīcas tradīcijām, kas šobrīd turpina izplatīties arī Tuvo Austrumu zemēs.
Taču šo kustību locekļi tiek aicināti respektēt vietējās Baznīcas harizmu, tradīcijas,
vēsturi, kultūru un garīgumu.
Sinodes tēvi ir izcēluši arābu valodas nozīmi,
tās lomu arābu kristiešu literatūras un teoloģiskās domas attīstībā. Tiek ierosināts
plašāk izmantot arābu valodu arī Svētā Krēsla organizācijās un sanāksmēs, lai šai
valodā runājošajiem kristiešiem būtu plašāka informatīvā pieeja.
Atsevišķs
punkts priekšlikumos ir veltīts arī sievietēm un bērniem. Tiek uzsvērts, ka kristīgajām
kopienām ir jārūpējas, lai sievietes varētu kļūt par aktīvām, integrētām Baznīcas
dzīves loceklēm, savukārt bērniem ir jācenšas nodrošināt labāka veselības aprūpe un
kristīgā izglītība.
Par katoliskajām izglītības iestādēm tiek runāts nodaļā
par kristiešu liecību pasaulē. Sinodes tēvi uzsver, ka skolām ir jāstiprina atvērtības,
draudzīgas sadzīves kultūra, jāieaudzina solidaritāte pret nabadzīgajiem un tiem,
kas cieš no dažādām dzīves grūtībām. Nodaļā par kristiešu liecību Sinodes tēvi pievērš
uzmanību arī kristīgo mediju atbalstam Tuvo Austrumu reģionā. Daži bīskapi ir ierosinājuši
izveidot reģionālo un starptautisko mediju centru Noursat. Tāpat viņi ir padomājuši
par profesionālu mediju darbinieku formāciju ar tehnisko un teoloģisko sagatavotību.
Punktā
par ģimeni bīskapi uzsver, ka Baznīcas pienākums ir pavadīt un atbalstīt šo sabiedrības
pamatšūniņu, izveidojot ģimenei veltītus pastorālus centrus. Savukārt, jauniešiem
Tuvo Austrumu Baznīcas kopienu gani ir nolēmuši veltīt lielāku uzmanību, vairāk ieklausoties
viņos, veidojot ar jauniešiem dialoga tiltus, ļaujot viņiem izpausties un plašāk izmantojot
viņu radošās spējas.
Punktā par starpreliģiju dialogu, kristieši tiek rosināti
drosmīgi iet pa šo ceļu, cenšoties satuvināt prātus un sirdis ar citu reliģiju pārstāvjiem,
attīrīt pagātnes atmiņu, piedodot un kopā cenšoties veidot labāku nākotni. Sinodes
tēvi vēlas izveidot speciālu formācijas plānu, kas kristiešiem palīdzētu būt atvērtākiem
pret citu reliģiju paudējiem.
Priekšlikumu noslēgumā īpašs punkts ir atvēlēts
Jaunavas Marijas personībai Tuvo Austrumu Baznīcās. Tajā atgādināts, ka jau no pašiem
kristietības sākumiem šī vissvētākā Austrumu zemes meita ir nosaukta par Theotokos
– Dieva Māti. Viņai ir ierādīta īpaša goda vieta Austrumu kristīgo kopienu liturģijā.
Sinodes locekļi novēl visas Tuvo Austrumu zemes Jaunavas Marijas aizbildniecībai.