2010-10-20 16:27:37

Pāvesta katehēze par sv. Elizabeti no Ungārijas


Spožs žēlsirdības piemērs, atbalsts trūkumcietējiem, persona ar dziļu ticību un priekšzīmīga līgava – tā katehēzes mācībā Benedikts XVI raksturoja sv. Elizabeti no Ungārijas, cikla par svētajām viduslaiku sievietēm ietvarā. Elizabetes dzīve kalpo par paraugu visiem tiem, kuru rokās ir vara – norādīja pāvests. Viņš pasvītroja, ka jebkāda veida valdīšanu jāīsteno kā kalpošanu taisnībai un mīlestībai, un nemitīgi jārūpējas par kopējo labumu. Uz vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni 40 000 svētceļnieku. Atsevišķās valodās Svētais tēvs sveica visus tos ticīgos, kuri uzturas Romā sakarā ar svētdien notikušajām kanonizācijas svinībām.

Elizabete no Ungārijas raisīja Viduslaikos un turpina joprojām raisīt lielu apbrīnu – sacīja Benedikts XVI. Viņas īsais mūžs bagāts ar milzīgiem kontrastiem un asiem pārdzīvojumiem. Dzimusi 1207. gadā. Dzīvojusi gan greznībā bagāto vidū, gan vienkāršībā aprūpējusi trūkumcietējus. Viņas tēvs Andrejs II bija bagāts un ietekmīgs Ungārijas karalis. Jau četru gadu vecumā Elizabete tika saderināta ar vienpadsmit gadus veco Tīringenas landgrāfu Ludviķi. Astoņpadsmit gadu vecumā, pēc tēva nāves, viņš sāka valdīt pār Tīringenu. Abi jaunieši salaulājās 1220. gadā. Dzīvoja dziļā savstarpējā mīlestībā un visās lietās tiecās izpildīt Dieva gribu – norādīja pāvests. Ģimenē piedzima trīs bērni. Elizabete necieta kompromisus. Viņa tiecās savu dzīvi saskaņot ar ticību. Galma greznība viņu nespēja sajūsmināt. Svētā labprātāk nodevās lūgšanām un žēlsirdības darbiem nabagu vidū.

Benedikts XVI skaidroja, ka valdīšanas varu Elizabete uzskatīja par pazemīgu kalpošanu. Viņai rūpēja kopējais labums un trūkumcietēji. Bada laikā viņa atvēra visas valdnieka klētis, pārdeva muižas, zemes un dārglietas, lai katru dienu pilī paēdinātu 900 cilvēku. Vartburgas pils tuvumā uzcēla plašu slimnīcu, uz kurieni pati ik dienas devās apkopt slimniekus. Svētās dzīve saistās ar vairākiem brīnumiem. Kādu reizi Ludviķis satika Elizabeti ar kalponi, nesot zem virsdrēbēm nabagiem maizi. Vīrs licis parādīt nesamo. Taču attaisot mēteli, maizes vietā ieraudzīja skaistas rozes un pār sievas galvu – mirdzošu krucifiksu. Pāvests pasvītroja, ka svētums atspoguļojās gan Elizabetes valdīšanā, gan arī laulības un ģimenes dzīvē.

Viņas laulība bija patiesi laimīga. Elizabete palīdzēja savam dzīvesbiedram labās cilvēciskās īpašības izkristalizēt līdz pārdabiskam līmenim, savukārt, viņš aizstāvēja sievas nesavtīgo atdevi nabagu labā un ticības praktizēšanu. Aizvien lielākas apbrīnas par savas līgavas lielo ticību pārņemts, Ludviķis, norādot uz viņas vērību pret nabagiem, sacīja: „Dārgā Elizabete, tu nomazgāji, pabaroji un apkopi pašu Kristu”. Benedikts XVI piebilda, ka tā ir skaidra liecība par to, kā ticība un mīlestība uz Dievu un mīlestība pret tuvāko stiprina ģimenes dzīvi un padara vēl ciešākas laulības saites.

Tomēr laimīgā laulība pastāvēja vien septiņus gadus, jo Ludviķis, dodoties krusta karā uz Jeruzalemi, smagi saslima un nomira. Kopš tā laika Elizabete atteicās no visiem pasaulīgajiem labumiem, atdeva tos nabagiem, kļuva par franciskāņu ordeņa terciāri un kalpoja slimajiem. Nomira 1231. gadā. Jau pēc četriem gadiem pāvests Gregors IX viņu pasludināja par svēto un terciāru ordeņa debesīgo aizbildni. Elizabetes personība rāda, kā ticība un draudzība ar Kristu veido taisnīguma un vienlīdzības apziņu, kā arī attīsta mūsos mīlestību un žēlsirdību – norādīja pāvests. Šī žēlsirdība ir arī cerības avots. Tā sniedz mums pārliecību, ka Kristus mūs mīl, un palīdz Viņu saskatīt līdzcilvēkos. Sv. Elizabete aicina mūs iepazīt Kristu, Viņu mīlēt un ticēt, un tādā veidā atklāt patiesas taisnības, mīlestības un prieka ceļu.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.