Baznīca priecājas par sešiem jauniem svētajiem

Kas netic Dieva labestībai, tas nevar labi lūgties, – teica Benedikts XVI. 17. oktobrī Svētā Pētera laukumā pāvests pasludināja par svētiem brāli Andrē Basetu, kurš Kanādas Kvebekas provincē 20. gadsimta sākumā kalpoja ar dziedināšanas un žēlsirdības dāvanām; izcilu 15. gadsimta poļu sludinātāju un mūku Staņislavu Soltisu Kazimierčiku; itāļu klostermāsu un Svētās Sirds māsu katehizētāju kongregācijas dibinātāju Džūliju Salzano; Svētās Klāras klostera Itālijā dibinātāju Kamillu Batistu Varano; spāņu mūķeni Kandidu Mariju no Jēzus, kura 19. gadsimta beigās dibināja Jēzus meitu kongregāciju un māsu Mariju Makkilopu no Austrālijas.

Kanonizācijas svinībās piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no Austrālijas un Kanādas, kuri priecājās par saviem pirmajiem svētajiem. Klātesoši bija arī Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes dalībnieki. Homīlijā Benedikts XVI atgādināja, ka ticība ir pamats lūgšanai, bez kuras nav iespējams veikt ceļu, kas ved uz svētumu. Ciešā saikne ar Dievu, lūgšanas gars, mīlestība un pazemība, līdzjūtība un nesavtīga kalpošana bija jauno svēto raksturīgākās iezīmes.

Svētā Staņislava Kazimierčika svētuma avots bija mīlestība uz Euharistiju. Visa viņa dzīve bija saistīta ar Euharistiju, – teica pāvests. – Vispirms Kristus Miesas baznīcā Kazimiežā, šodienas Krakovā, kur no sava tēva un mātes mācījās lūgties, kur salika klosterdzīves svētsolījumus, kur bija priesteris, audzinātājs un trūkumcietēju aizbildnis. Ar Euharistiju viņš bija saistīts arī caur kvēlo mīlestību uz Kristu, kas ir klātesošs zem maizes un vīna zīmēm, caur Viņa nāves un augšāmcelšanās noslēpuma izdzīvošanu, kas bezasiņu veidā īstenojas Svētās Mises laikā, caur tuvākmīlestības tikuma praktizēšanu, kura avots un zīme ir Komūnija.

Jaunais Kanādas svētais, brālis Andrē aicina mūsdienu ticīgos lūgt Dieva palīdzību dzīves grūtību un kardinājumu brīžos. Veicot Monreālas Notre Dame kolēģijas durvju sarga pienākumus, viņš izcēlās ar neparastu mīlestību un līdzjūtību pret visiem, kas klauvēja pie tās vārtiem. Lai gan bija vāji izglītots, tomēr labi saprata lūgšanas un ticības nozīmi, – teica Svētais tēvs. – Brālim Andrē ticēt nozīmēja labprātīgi un no mīlestības pakļauties Dieva gribai. Sirds šķīstība un vienkāršība ļāva viņam skatīt Dievu. Nomira 1937. gadā. Bija neskaitāmu izdzināšanas un atgriešanās žēlastību liecinieks.

Svētā Kandida Marija no Jēzus, jezuītu vadīta, nolēma veltīt savu dzīvi Jēzum. Pāvests norādīja uz viņas pašaizliedzību un rūpēm par jauniešiem un sieviešu aizstāvēšanu. Šo darbu turpina viņas dibinātā Jēzus meitu kongregācija.

Homīlijā Benedikts XVI runāja arī par māsu Mariju Makkilopu, kas ir pirmā svētā Austrālijas kontinentā. Viņa savu dzīvi veltīja nabadzīgo bērnu audzināšanas darbam. Marijas piemēram sekoja daudzas sievietes. Tā radās pirmā sieviešu kongregācija šajā valstī. Neraugoties uz daudzām grūtībām, māsas Marijas lūgšana uz svēto Jāzepu un Vissvētāko Jēzus Sirdi, kurai veltīja jauno kopienu, palīdzēja viņai būt uzticīgai Dievam un Baznīcai, – teica pāvests.

Pedagoģiskais talants un misionārā dedzība bija raksturīga 19. gadsimta itālietei Džūlijai Salzano. Šī vienkāršā pamatskolas skolotāja kļuva par kristīgās izglītības apustuli un Svētās Sirds māsu katehizētāju kongregācijas dibinātāju.

Savukārt svētās Kamillas Varano dzīvi varam raksturot kā iegremdēšanos Dieva noslēpumā, stingru askēzi, mīlestību pret Dievu un cilvēkiem, – Svētās Mises homīlijā sacīja pāvests. – Klarišu ordeņa māsa bija lielu ciešanu un mistisku iepriecinājumu apzīmogota. 15. gadsimtā viņa veica franciskāņu garīguma sieviešu atzara reformu.

Kanonizācijas svinības noslēdzās ar lūgšanu „Kunga eņģelis”. Apsveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja, ka svētdien Redžo Kalabrijā noslēdzās 46. Sociālā nedēļa, kurā nosprausti galvenie darbības virzieni valsts attīstības veicināšanā.

S. Krivteža / VR