Svētīgā Kamilla Battista – piedošanas un izlīgšanas paraugs

Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes laikā, 17. oktobrī, Vatikānā notiks sešu svētīgo kanonizācijas svinības. To vidū būs arī māsa Kamilla Battista Varano. Svētīgā palīdz mūsdienu pasaulei atklāt nesavtīgas sevis atdeves vērtību, saskatīt dialoga un izlīgšanas nozīmi, kā arī mudina visus ticīgos būt uzticīgiem Baznīcai – tā franciskāņu ģimenei adresētā vēstulē norāda ordeņa ģenerālpriekšnieks tēvs Hozē Rodrigezs Karbaļjo. Izvēlētais kanonizācijas ceremonijas datums nav nejaušība, jo svētīgajai Kamillai Battistai ir ciešs sakars ar šo sinodi. To savā vēstulē atklāj bijušais Anatolijas apustuliskais vikārs, kapucīnu ordeņa loceklis, bīskaps Luidži Padovēze. Kamerino Svētās Klāras klostera abatei Laurai Serbolli adresēto vēstuli bīskaps uzrakstīja divus mēnešus pirms savas nāves. Viņš tika nogalināts šī gada 3. jūnijā. Vēstulē bīskaps pasvītro, ka māsa Kamilla Battista ir piedošanas un izlīgšanas paraugs. Visām Tuvo Austrumu tautām viņa var kļūt par spožu cerības zvaigzni.

Kamilla dzimusi 1458. gada 9. aprīlī Kamerino pilsētā (Itālijā), dižciltīgā ģimenē. Saņēmusi labu izglītību. Padziļināti studējusi latīņu valodu un klasisko literatūru, kā arī izgājusi gleznošanas, mūzikas un dejas kursus. Kopš bērnības meitene bija ļoti atvērta, vaļsirdīga, neatkarīga un ar stingru raksturu. Viņas spēcīgā personība atklājās „cīņā” ar savu tēvu, kurš bija pilsētas hercogs. Kamillai nācās pretoties sava tēva gribai, lai izpildītu Dieva gribu. Šajā sakarā viņai nācās smagi cīnīties arī pašai ar sevi un savām miesas iegribām, lai pilnībā atdotu sevi Dieva mīlestībai. Tēva Jūlija Cēzara Varano plānos ietilpa visu savu meitu, tai skaitā, arī Kamillas precības. Taču 10 gadu vecumā, Lielajā piektdienā, meitenes iekšējā dzīvē notika būtisks pagrieziens.

Savā Autobiogrāfijā 33 gadu vecumā Kamilla rakstīja, ka kopš tās reizes Dievam apsolīja katru piektdienu izliet vismaz vienu mīlestības asaru un tādējādi vienoties ar Kristu Viņa ciešanās. Jauniete pievērsās intensīvai lūgšanai, meditācijai un gavēnim. 1479. gadā viņa saklausīja Dieva aicinājumu uz klosterdzīvi. To īstenot nebija viegli, jo pret klosterdzīvi meitene izjuta pat nepatiku un vienlaikus viņu ļoti saistīja pasaulīgie prieki. Sekoja divarpus gadus ilga cīņa gan pašai ar sevi, gan ar tēvu. No vienas puses, tas bija smagu kārdinājumu un šaubu laiks, no otras – Dieva īpašas klātbūtnes un žēlastības periods. Tad Kungs viņu atbrīvoja „no Ēģiptes pasaulīgo kārdinājumu varas un ietekmīgā faraona – tēva rokas”. 1481. gadā Kamilla iestājās klarišu klosterī un saņēma vārdu māsa Battista. Tāpat kā Kristus upurēja sevi pie krusta koka, tāpat arī māsa pilnībā veltīja sevi kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Viņa nomira 1524. gada 31. maijā. 1843. gadā pāvests Gregors XVI viņu pasludināja par svētīgu.

Neraugoties uz to, ka pagājuši 500 gadi, Kamilla Battista joprojām ir spožs paraugs visai Baznīcai un visiem cilvēkiem, – lasām bīskapa Luidži Padovēzes vēstulē. Viņa atklāj pestīšanas dāvanas lielumu. Māca, ka Kungs mūs neatbrīvo no šīs pasaules, bet pasaulē, kurā dzīvojam, dāvā pestīšanu. Turcijas Bīskapu konferences prezidents liecina, ka māsai pietika iekšējā spēka lūgties par saviem ienaidniekiem un tādējādi naidu pārvērst varonīgā mīlestībā. Viņa atklāj, cik bagātīgus augļus var nest piedošana tur, kur valda naids un atriebība. Daudzi Tuvo Austrumu zemju kristieši dzīvo vidē, kur notiek vardarbība. Paši piedzīvo vajāšanas līdz pat asins izliešanai. Svētīgā Kamilla Battista ir spožs izlīgšanas paraugs – savā pravietiskajā vēstulē norāda bīskaps Padovēze. Viņš atgādina, ka Tuvo Austrumu Sinodes tēma par vienotību un liecību nav izvēlēta nejauši. Tādā veidā Benedikts XVI gribēja pasvītrot, cik ļoti Tuvajos Austrumos ir vajadzīgs miers. Vienā no vispārējām audiencēm pāvests uzsvēra, ka īstie Baznīcas dzīves un sabiedrības reformatori ir svētie.

Māsas Kamillas Battistas ģimeni 1501. gadā piemeklēja traģiski notikumi. Viņas tēvs tika apsūdzēts slepkavībā un no pāvesta Aleksandra VI saņēma ekskomuniku. Pēc dažiem mēnešiem Valentino hercogs Cēzars Bordža ielenca Kamerino pilsētu un saņēma gūstā Cēzaru Varano un viņa trīs dēlus. Gan tēvs, gan dēli tika noslepkavoti. Māsa Kamilla bija spiesta divus gadus pavadīt trimdā. Viņa sekoja Kristum krusta ceļā un piedzīvoja dziļu iekšēju pārveidošanos. Ar savu dzīvi svētīgā atklāj, ka ciešanas, kas panestas kopā ar Kristu, kļūst par gaismas un jaunas dzīvības avotu.

J. Evertovskis / VR