„Katoliskā Baznīca Tuvajos Austrumos: vienotība un liecība” – tā ir Tuvo Austrumu
Bīskapu Sinodes tēma. Speciālās asamblejas darbi Vatikānā sākās 10. oktobrī un ilgs
līdz 24. oktobrim. Tos atklāja Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts kard. Leonardo
Sandri, un sinodes ģenerālsekretārs, arhib. Nikolajs Eterovičs. Pēdējais pasvītroja,
ka tikšanās ir iespēja bīskapiem padziļināt vienotības saikni savā starpā un ar pāvestu.
Arhibīskaps iepazīstināja klātesošos ar tikšanās mērķiem, uzdevumiem un dalībniekiem,
pasvītroja tās aktualitāti, sniedza dažus statistikas datus par Baznīcu Tuvo Austrumu
reģionā, kā arī atskatījās uz sinodes sagatavošanas gaitu. Pirmās kongregācijas laikā
uzstājās arī asamblejas relators, Aleksandrijas koptu katoļu patriarhāta vadītājs
Antonijs Nagibs.
Benedikts XVI darīja zināmu savu lēmumu par Tuvo Austrumu
Bīskapu Sinodes sasaukšanu 2009. gada 9. septembrī, tiekoties ar sui iuris
Austrumu katoļu Baznīcu patriarhiem un arhibīskapiem. „Visi uzņēmām šo paziņojumu
ar lielu prieku, entuziasmu, pateicību un degsmi”, atzina arhib. Eterovičs. Atbildot
Tuvo Austrumu bīskapu lūgumam sasaukt šādu asambleju, Svētais tēvs gribēja uzklausīt
reģionā dzīvojošo kristiešu un visu labas gribas cilvēku priekus un bēdas, cerības
un raizes. Sinodes moto cieši saistās ar Evaņģēlija sludināšanas divām būtiskām dimensijām
– vienotību un liecību, kā arī palīdz izgaismot šo divu aspektu lielo nozīmi kristīgajā
dzīvē.
Atsaucoties uz sinodes darba dokumentu „Instrumentum Laboris”, gan
arhib. Nikolajs Eterovičs, gan patriarhs Nagibs norādīja uz diviem galvenajiem šīs
tikšanās mērķiem: pirmkārt, pateicoties Dieva vārdam un sakramentiem, palīdzēt Tuvo
Austrumu kristiešiem stiprināt savu identitāti, otrkārt, padziļināt ekleziālo vienību
starp Baznīcām sui iuris, lai viņu sniegtā kristīgās dzīves liecība būtu patiesa
un efektīva. Šīs liecības integrāla sastāvdaļa ir arī ekumenisms un starpreliģiju
dialogs. Sinodes ģenerālsekretārs pasvītroja, ka tikšanās ir īpaša izdevība visas
pasaules kristiešiem garīgi atbalstīt savus ticības brāļus un māsas Tuvajos Austrumos.
Kristieši tur dzīvo jau gandrīz 2000 gadu. Tie vēlas dzīvot mierā un saskaņā ar saviem
kaimiņiem ebrejiem un musulmaņiem. Arhibīskaps atgādināja ka viņiem pienākas atzinība
par miera veicināšanu ne būt ne vienkāršajā izlīgšanas procesā. Turklāt vajadzētu
vairāk rūpēties par viņu tiesību ievērošanu, tai skaitā tiesību uz reliģisko un kulta
brīvību respektēšanu.
Tuvo Austrumu reģionā ietilpst ne tikai Jeruzaleme un
palestīniešu teritorijas, bet arī Saūda Arābija, Bahreina, Kipra, Ēgipte, Apvienotie
Arābu Emirāti, Jordānija, Izraēla, Irāna, Irāka, Kuveita, Libāna, Omāna, Katāra, Sīrija,
Turcija un Jemena. Kopējais iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 356 miljoni, no kuriem
tikai nepilni 6 miljoni ir katoļi. Visvairāk katoļticīgo dzīvo Arābijas apustuliskā
vikariāta teritorijā un Libānā. Šī gada jūnijā savas vizītes laikā Kiprā, kur savukārt
dzīvo vismazāk katoļticīgo, Benedikts XVI pasniedza sinodes padomes locekļiem 40 lpp.
biezo darba dokumentu „Instrumentum Laboris”. Svinīgās ceremonijas brīdī Nikosijā
pāvests atgādināja, ka kristieši Tuvo Austrumu zemēs sniedz svarīgu ieguldījumu visas
sabiedrības kopējā labuma veicināšanā. Sevišķi tas notiek ar izglītības, slimnieku
aprūpes un sociālo darbu.
Arhib. Eterovičs darīja zināmu, ka speciālajā asamblejā
piedalās 185 sinodes tēvi, 36 eksperti, 34 klausītāji un Bīskapu konferenču pārstāvji
no pieciem kontinentiem. Tikšanās norises turpmākajā gaitā uzstāsies arī viens rabīns
un divi islāma reliģijas pārstāvji. Kopumā paredzētas 14 ģenerālās kongregācijas.
Oficiālās darba valodas: arābu, franču, itāļu un angļu. Benediktam XVI, kurš ir 264.
pāvests, šī ir ceturtā sinode. Sava pontifikāta laikā viņš ir pabijis trīs reizes
Tuvajos Austrumos – Turcijā, Svētajā Zemē un Kiprā. Ieskaitot tulkus, žurnālistus
un tehnisko personālu, kopā sinodē piedalās apmēram 330 cilvēku.
Patriarhs
Antonijs Nagibs klātesošajiem atgādināja, ka Evaņģēlija sludināšana nesīs augļus tikai
tad, ja visu ticīgo sirdīs degs Dieva un tuvākā mīlestības uguns. Viņš pauda cerību,
ka šī sinode nebūs tikai pārejošs notikums, bet gan patiešām palīdzēs ticīgajiem atvērties
Svētajam Garam, lai Viņš varētu efektīvi darboties savā Baznīcā.