Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes inaugurācija

Bez kopienas nav autentiskas liecības, teica Benedikts XVI, atklājot Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodi. 10. oktobrī Svētā Pētera bazilikā pāvests kopā ar sinodes tēviem svinēja Euharistiju. Romā ieradās dažādu valstu un dažādu reliģisko ritu pārstāvji. Tieši šī daudzveidība ir Tuvo Austrumu reģiona bagātība. Tajā savijušās sešu patriarhātu un latīņu rita liturģiskās, garīgās un kultūras tradīcijas. Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, Benedikts XVI uzsvēra, ka cilvēka pestīšana ir cieši saistīta ar ticību, kas, dziedinot dvēseli, ved to uz pestīšanu.

“Dievs ir mīlestība. Viņš vēlas, lai visi cilvēki piedalītos dievišķajā dzīvē, – turpināja pāvests. – Lai īstenotu savu pestīšanas plānu, Dievs veido pasaulē noslēpumaino, vēsturisko, transcendentālo kopienu. Viņš atklājās kā Ābrahama, Izaāka un Jēkaba Dievs, kas vada savu tautu uz brīvības un miera «zemi». Taču šī «zeme» nav no šīs pasaules. Dievišķais pestīšanas plāns pārsniedz vēstures robežas. Kungs vēlas to īstenot ar cilvēku līdzdalību, cilvēkiem un cilvēkos, sākot no vietas un laika, kurā viņi dzīvo un kuru Viņš pats tiem ir devis.”

Benedikts XVI atgādināja, ka Tuvo Austrumu reģions ir mūžsenā pestīšanas plāna īstenošanas īpaša vieta. Lai atklātu tās nozīmīgumu, pēc pāvesta domām, ir nepieciešama dzīva kopiena un Kristus mācekļu autentiska liecība.

“Šāda kopiena ir paša Dieva dzīve, kas caur Jēzu Kristu atklājas Svētajā Garā. Tā ir dāvana, kas nav atkarīga no mūsu pūliņiem. Tāpēc tas ir izaicinājums mūsu brīvībai, jo no mums tiek gaidīta atbilde. Kopienai vienmēr ir vajadzīga atgriešanās, kas ir žēlastība. Pirmo kristiešu skaits Jeruzalemē nebija liels. Tolaik neviens nespēja pat iedomāties, kas notiks vēlāk. Baznīca dzīvo vienmēr ar to pašu spēku, no kura tā radusies un izaugusi. Svētā Gara nosūtīšana ir nepārtraukts un dinamisks notikums. Tā īpašs brīdis ir pašreizējā bīskapu sinode,” atzina Svētais tēvs.

Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes mērķis ir pastorāls, – skaidroja pāvests. – Taču plašākā perspektīvā tai ir ekumenisks raksturs, kas saistīts ar dialogu ar jūdaismu un islāmu. Tomēr sinodes prioritāte ir kristiešu klātbūtne, kas reizē ir liecība. “Vēlam, lai ticīgie izjūt prieku par iespēju dzīvot Svētajā Zemē. Tā ir Jēzus Kristus klātbūtnes svētītā zeme, kur īstenojās Lieldienu noslēpums. Gadsimtu gaitā to ir apmeklējuši svētceļnieku pūļi. Šajā zemē darbojas arī daudzas konsekrēto personu kopienas, kas uzskata par privilēģiju dzīvot un dot liecību Jēzus zemē. Neraugoties uz dažāda veida grūtībām, kristieši Svētajā Zemē ir aicināti dziļāk apzināties, ka ir Tuvo Austrumu Baznīcas dzīvie akmeņi. Iespēja mierīgi dzīvot savā dzimtenē ir katra cilvēka pamattiesības. Tāpēc visiem spēkiem jāveido miers un taisnība, kas veicinās harmonisku attīstību šajā reģionā.”

S. Krivteža / VR