Palermo: pāvests tiekas ar priesteriem, konsekrētām personām un semināristiem

„Jūs esat dzīvie akmeņi. Šajā īsajā, taču piesātinātajā tikšanās brīdī varu apbrīnot Baznīcas tēlu tās dāvanu daudzveidībā” – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Sicīlijas priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un semināristus. Tikšanās notika 3. oktobra pēcpusdienā Palermo katedrālē. Dzīvās Baznīcas skaistumu pāvests salīdzināja ar senās katedrāles skaistumu. Viņš norādīja, ka ir ieradies kā svētā Pētera pēctecis, lai stiprinātu šīs salas iedzīvotājus ticībā un mudinātu padziļināt vienotību ar Kungu. Svētais tēvs atgādināja, ka visi esam Kristus Miesas, proti, Baznīcas locekļi. Priesteri, semināristi un konsekrētās personas ir īpaši aicināti dzīvot ar mīlestībā degošu sirdi, līdzināties un sekot Kristum, pilnīgi un nesavtīgi veltīt sevi Baznīcai.

Uzrunā Benedikts XVI pieminēja mafijas upuri – 1993. gadā nežēlīgi noslepkavoto priesteri Džuzeppi Puļīzi. Viņa sirdī kvēloja īsta pastorālā mīlestība. Dedzīgi kalpoja Dievam un Baznīcai. Savā darbībā plašu vietu ierādīja jauniešu formācijai. Rūpējās par to, lai katra kristīgā ģimene īstenotu savu fundamentālo aicinājumu, proti, audzinātu bērnus ticībā. Šobrīd notiek priestera Puļīzi beatifikācijas process.

Vispirms pāvests vērsās pie priesteriem un viņiem veltīja savas uzrunas lielāko daļu. Sevišķu uzmanību pievērsa lūgšanas un Euharistijas nozīmei viņu dzīvē. „Vienmēr esiet lūgšanas cilvēki, lai tādējādi būtu arī par lūgšanas skolotājiem”, mudināja Svētais tēvs. Atgādināja, ka tikšanās ar Dievu lūgšanā veldzē un atjauno cilvēka dvēseli. Tā kā dzīvojam steigas laikmetā, nav viegli pastāvēt un būt uzticīgiem šiem ikdienas tikšanās brīžiem ar Kungu. „Tomēr mums jābūt pārliecinātiem, ka lūgšanas brīdis ir ļoti būtisks”, pasvītroja pāvests. „Tajā visefektīvāk darbojas Dieva žēlastība un dara auglīgu priestera kalpojumu. Mūs pārņem daudzas lietas, taču ja nedzīvojam iekšējā vienotībā ar Dievu, tad nevaram dot itin neko arī citiem”.

Runājot par Euharistiju, Benedikts XVI atgādināja, ka tā ir kristīgās dzīves avots un virsotne. Pāvests aicināja priesterus pārdomāt, kādu vietu viņi ir ierādījuši Euharistijai savā dzīvē, kā viņi gatavojas Svētajai Misei un kā to celebrē. Vai patiešām mūsu baznīcas ir „Dieva nams”, kur Viņš ar savu klātbūtni pievelk cilvēkus, kam šodien, diemžēl, pietrūkst Dieva klātbūtnes izjūtas? – jautāja pāvests.

Benedikts XVI aicināja garīgos ganus pilnībā līdzināties Kristum un dzīvot ciešā vienotībā ar Kungu, jo no tā ir atkarīgs viņu kalpojuma auglīgums. Pāvests mudināja priesterus īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, plaši atvērt tiem savu draudžu durvis, lai viņi savukārt savas sirds durvis atvērtu Jēzum. Svētais tēvs arī atgādināja, ka priesterim nedrīkst būt svešas viņam uzticēto cilvēku ikdienas dzīves rūpes. Garīgais gans stāv līdzās cilvēkiem, taču – kā priesteris. Viņam jābūt cilvēkiem ļoti tuvam, pāri visam rūpējoties par viņu pestīšanu. Viņš tiem atklāj jaunās dzīves apvāršņus un to cerību, kas nekad nepieviļ un uz kuru var droši balstīties.

Reliģisko ordeņu locekļus pāvests mudināja neatlaidīgi un bez kompromisiem sekot Kristum un tādējādi atklāt pasaulei, cik skaisti ir kalpot Kungam šajā radikālajā veidā. Semināristus aicināja nesavtīgi atbildēt Kunga aicinājumam un Dieva tautas gaidām, aizvien vairāk līdzināties Kristum un iegūt nopietnu cilvēcisko, garīgo, teoloģisko un kultūras formāciju. Svētais tēvs pasvītroja, ka semināra laiks ir „žēlastības laiks” un mudināja semināristus saglabāt tā brīža prieku un dedzību, kad pirmo reizi sadzirdēja Kunga aicinājumu un atbildēja ar savu „jā” vārdu.

J. Evertovskis / VR