16. septembrī sākās Benedikta XVI oficiālā vizīte Lielbritānijā. Tās moto ir kardināla
Džona Henrija Ņūmena vārdi: „Sirds uzrunā sirdi”. Pirms 28 gadiem Lielbritāniju apmeklēja
Jānis Pāvils II. Britu mediji lielāku uzmanību velta nevis Romas bīskapa klātbūtnei,
bet gan ar vizīti saistītām izmaksām. Savukārt katoļi uzskata, ka Svētā tēva vizīte
veicinās sabiedrības garīgo atjaunotni.
„Pāvests ieradās Lielbritānijā, lai
atgādinātu, ka Evaņģēlijs ir cerības un mīlestības vēstījums. Tas ir stingrs un drošs
pamats, uz kura varam balstīt savu dzīvi” – teicis Anglijas un Velsas Bīskapu konferences
prezidents arhibīskaps Vincents Nikolss. „Pāvests ir kā tilts, kas spēj saliedēt sabiedrību”
– pasvītrojis priesteris Maikls Rigens. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons paudis,
ka „šīs būs četras ļoti īpašas dienas, ne tikai sešiem miljoniem katoļu, bet arī daudziem
citiem ticīgajiem”. Benedikta XVI vizītes galvenais mērķis ir kardināla Ņūmena beatifikācija,
kas notiks Birmingemā. Tur pāvests tiksies ar Anglijas, Velsas un Skotijas bīskapiem.
Vairākas protestētāju grupas paziņojušas, ka tās rīkos protesta akcijas pret
Vatikāna nepietiekami stingro rīcību, vēršoties pret pedofiliju. Spriedzi rada arī
mediju ziņojumi par vizītes lielajām izmaksām. Daži cilvēki ir nolēmuši izmantot pāvesta
klātbūtni, lai skaļi paustu savus uzskatus par Baznīcas mācību. Sieviešu ordinācijas
atbalstītāju grupa organizējusi reklāmas kampaņu, izmantojot Londonas autobusus. Tomēr
Benedikta XVI vizīte Anglijā un Skotijā ir bezprecedenta notikums. Tā ir oficiālā
valsts vizīte. Atgādinām, ka Jāņa Pāvila II vizītei bija pastorāls raksturs. Britu
salās viņš ieradās uz vietējās Bīskapu konferences ielūguma. 1982. gadā pāvests tikās
ar karalieni Elizabeti nevis kā ar Valsts galvu, bet gan Anglikāņu Baznīcas vadītāju.
Savukārt Benediktu XVI uzaicināja Lielbritānijas valdība un karaliene Elizabete II,
kā arī Anglijas, Velsas un Skotijas episkopāts.
Pāvests apmeklēs katoļu Baznīcu,
kurai, bez šaubām, netrūkst problēmu, tomēr, neraugoties uz vēsturiskajām peripetijām,
tā vairāk nekā 17 gadsimtus sludina ticību. 16. septembra priekšpusdienā Benedikts
XVI ieradās Edinburgas starptautiskajā lidostā. Augsto viesi sagaidīja karalienes
Elizabetes II dzīvesbiedrs hercogs Filips, Edinburgas arhibīskaps, Apustuliskais nuncijs
un Lielbritānijas vēstnieks pie Svētā Krēsla. Pēc īsas sasveicināšanās, pāvests automašīnā
devās uz Holirūdhausas pili, kur notika oficiālā sagaidīšanas ceremonijā. Tajā klātesoša
bija arī karaliene Elizabete II. Pie pils bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku.
Arī Edinburgas ielās stāvēja daudzi iedzīvotāji ar dzeltenbaltajiem karodziņiem rokās.
Pēc
oficiālās sagaidīšanas ceremonijas, Holirūdhausas pils lielākajā zālē notika pāvesta
privāta tikšanās ar karalieni Elizabeti II. Zāles sienas rotātas ar Skotijas karaļu
portretiem. Tajā pašā laikā Vatikāna Valsts sekretārs kard. Tarčisio Bertone tikās
ar Lielbritānijas vicepremjeru. Elizabete II ir Apvienotās Karalistes karaliene jau
vairāk nekā 50 gadus. Viņas kronēšana notika 1953. gadā. Pirms viņas tik ilgi valdīja
tikai pieci angļu monarhi. Dzimusi 1926. gada 21. aprīlī Jorkas hercoga Alberta, vēlākā
karaļa Džordža VI, un karalienes Elizabetes ģimenē Londonā. Studējusi konstitucionālo
vēsturi, jurisprudenci, mākslu un mūziku. Precējusies ar Edinburgas hercogu Filipu
Montbatenu 1947. gadā Vestminsteres Abatijā. Ģimenē izauguši četri bērni. Karaliene
Elizabete II ir arī Anglijas Baznīcas vadītāja.
„Jūsu Augstība, pateicos par
Jūsu laipno ielūgumu veikt oficiālu vizīti Apvienotajā Karalistē” – ar karalienei
Elizabetei II adresētajiem vārdiem Benedikts XVI iesāka ceļojumu pa Lielbritāniju
un tikšanos ar apmēram 400 valdības pārstāvjiem. Pāvests ne tikai pateicās karalienei
un valdībai, bet arī vērsās ar sirsnīgu sveicienu pie visas britu tautas. Uzrunā norādīja
uz šīs zemes dziļajām kristīgajām saknēm. Atgādināja, ka Anglijas un Skotijas monarhi
bija kristieši kopš pašiem sākumiem un viņu vidū ir lieli svētie, piemēram, Eduards
Apliecinātājs un Skotijas Margarita. Daudzi savus valdnieka pienākumus apzināti veica
vadoties saskaņā ar Evaņģēliju, tādējādi palīdzot tautai iespējami pilnīgāk augt labajā.
Kristīgā vēsts kļuva par šo salu valodas, domāšanas veida un kultūras integrālo sastāvdaļu
vairāk nekā tūkstoš gadu garumā.
Benedikts XVI atgādināja, ka ticība ir avots,
no kura izriet milzīgs spēks laba darīšanai. Par to liecina daudzu ievērojamu personu
rīcība un viņu nestie augļi. Svētais tēvs norādīja uz Florenci Naitingeilu, kura kalpoja
nabagiem un slimajiem, un Džonu Henriju Ņūmenu, ko viņš savas vizītes ietvaros pasludinās
par svētīgu. Pāvests pieminēja arī tos, kuri cīņā pret nacismu un ateisma ideoloģiju,
atdeva savu dzīvību. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka Dieva, reliģijas un morālo vērtību
izslēgšana no sabiedriskās dzīves, noved pie izkropļotas izpratnes par pašu cilvēku
un sabiedrību. Uzrunājot Lielbritānijas valdību, pāvests pauda gandarījumu par šīs
valsts lielo ieguldījumu politiskajā un ekonomiskajā jomā visā pasaulē. Apvienotā
Karaliste šodien ir moderna un multikulturāla zeme, un tai jāprot saglabāt cieņu arī
pret tradicionālajām vērtībām. Svētais tēvs vēlēja, lai mūsdienu sabiedrība prastu
paturēt kristīgās vērtības, kas ir šīs sabiedrības brīvības pamats.
Pēc uzrunas
Benedikts XVI, karalienes Elizabetes vadībā, devās sasveicināties ar dažām valdības
amatpersonām un ievērojamākajiem viesiem. Holirūdhausas pils iekšpagalmā pāvests tikās
ar tradicionālajos tērpos ģērbušos skotu studentu grupu. Pēc tam automašīnā brauca
uz 5 km attālo Edinburgas arhibīskapiju, kur kopā ar Vatikāna delegāciju, kardinālu
Keitu Maiklu Patriku Obraenu un Glāsgovas arhibīskapu Mario Jozefu Konti ieturēja
pusdienu maltīti.