Benedikts XVI ir uzsācis vizīti Lielbritānijā

16. septembrī sākās Benedikta XVI oficiālā vizīte Lielbritānijā. Tās moto ir kardināla Džona Henrija Ņūmena vārdi: „Sirds uzrunā sirdi”. Pirms 28 gadiem Lielbritāniju apmeklēja Jānis Pāvils II. Britu mediji lielāku uzmanību velta nevis Romas bīskapa klātbūtnei, bet gan ar vizīti saistītām izmaksām. Savukārt katoļi uzskata, ka Svētā tēva vizīte veicinās sabiedrības garīgo atjaunotni.

„Pāvests ieradās Lielbritānijā, lai atgādinātu, ka Evaņģēlijs ir cerības un mīlestības vēstījums. Tas ir stingrs un drošs pamats, uz kura varam balstīt savu dzīvi” – teicis Anglijas un Velsas Bīskapu konferences prezidents arhibīskaps Vincents Nikolss. „Pāvests ir kā tilts, kas spēj saliedēt sabiedrību” – pasvītrojis priesteris Maikls Rigens. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons paudis, ka „šīs būs četras ļoti īpašas dienas, ne tikai sešiem miljoniem katoļu, bet arī daudziem citiem ticīgajiem”. Benedikta XVI vizītes galvenais mērķis ir kardināla Ņūmena beatifikācija, kas notiks Birmingemā. Tur pāvests tiksies ar Anglijas, Velsas un Skotijas bīskapiem.

Vairākas protestētāju grupas paziņojušas, ka tās rīkos protesta akcijas pret Vatikāna nepietiekami stingro rīcību, vēršoties pret pedofiliju. Spriedzi rada arī mediju ziņojumi par vizītes lielajām izmaksām. Daži cilvēki ir nolēmuši izmantot pāvesta klātbūtni, lai skaļi paustu savus uzskatus par Baznīcas mācību. Sieviešu ordinācijas atbalstītāju grupa organizējusi reklāmas kampaņu, izmantojot Londonas autobusus. Tomēr Benedikta XVI vizīte Anglijā un Skotijā ir bezprecedenta notikums. Tā ir oficiālā valsts vizīte. Atgādinām, ka Jāņa Pāvila II vizītei bija pastorāls raksturs. Britu salās viņš ieradās uz vietējās Bīskapu konferences ielūguma. 1982. gadā pāvests tikās ar karalieni Elizabeti nevis kā ar Valsts galvu, bet gan Anglikāņu Baznīcas vadītāju. Savukārt Benediktu XVI uzaicināja Lielbritānijas valdība un karaliene Elizabete II, kā arī Anglijas, Velsas un Skotijas episkopāts.

Pāvests apmeklēs katoļu Baznīcu, kurai, bez šaubām, netrūkst problēmu, tomēr, neraugoties uz vēsturiskajām peripetijām, tā vairāk nekā 17 gadsimtus sludina ticību. 16. septembra priekšpusdienā Benedikts XVI ieradās Edinburgas starptautiskajā lidostā. Augsto viesi sagaidīja karalienes Elizabetes II dzīvesbiedrs hercogs Filips, Edinburgas arhibīskaps, Apustuliskais nuncijs un Lielbritānijas vēstnieks pie Svētā Krēsla. Pēc īsas sasveicināšanās, pāvests automašīnā devās uz Holirūdhausas pili, kur notika oficiālā sagaidīšanas ceremonijā. Tajā klātesoša bija arī karaliene Elizabete II. Pie pils bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku. Arī Edinburgas ielās stāvēja daudzi iedzīvotāji ar dzeltenbaltajiem karodziņiem rokās.

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas, Holirūdhausas pils lielākajā zālē notika pāvesta privāta tikšanās ar karalieni Elizabeti II. Zāles sienas rotātas ar Skotijas karaļu portretiem. Tajā pašā laikā Vatikāna Valsts sekretārs kard. Tarčisio Bertone tikās ar Lielbritānijas vicepremjeru. Elizabete II ir Apvienotās Karalistes karaliene jau vairāk nekā 50 gadus. Viņas kronēšana notika 1953. gadā. Pirms viņas tik ilgi valdīja tikai pieci angļu monarhi. Dzimusi 1926. gada 21. aprīlī Jorkas hercoga Alberta, vēlākā karaļa Džordža VI, un karalienes Elizabetes ģimenē Londonā. Studējusi konstitucionālo vēsturi, jurisprudenci, mākslu un mūziku. Precējusies ar Edinburgas hercogu Filipu Montbatenu 1947. gadā Vestminsteres Abatijā. Ģimenē izauguši četri bērni. Karaliene Elizabete II ir arī Anglijas Baznīcas vadītāja.

„Jūsu Augstība, pateicos par Jūsu laipno ielūgumu veikt oficiālu vizīti Apvienotajā Karalistē” – ar karalienei Elizabetei II adresētajiem vārdiem Benedikts XVI iesāka ceļojumu pa Lielbritāniju un tikšanos ar apmēram 400 valdības pārstāvjiem. Pāvests ne tikai pateicās karalienei un valdībai, bet arī vērsās ar sirsnīgu sveicienu pie visas britu tautas. Uzrunā norādīja uz šīs zemes dziļajām kristīgajām saknēm. Atgādināja, ka Anglijas un Skotijas monarhi bija kristieši kopš pašiem sākumiem un viņu vidū ir lieli svētie, piemēram, Eduards Apliecinātājs un Skotijas Margarita. Daudzi savus valdnieka pienākumus apzināti veica vadoties saskaņā ar Evaņģēliju, tādējādi palīdzot tautai iespējami pilnīgāk augt labajā. Kristīgā vēsts kļuva par šo salu valodas, domāšanas veida un kultūras integrālo sastāvdaļu vairāk nekā tūkstoš gadu garumā.

Benedikts XVI atgādināja, ka ticība ir avots, no kura izriet milzīgs spēks laba darīšanai. Par to liecina daudzu ievērojamu personu rīcība un viņu nestie augļi. Svētais tēvs norādīja uz Florenci Naitingeilu, kura kalpoja nabagiem un slimajiem, un Džonu Henriju Ņūmenu, ko viņš savas vizītes ietvaros pasludinās par svētīgu. Pāvests pieminēja arī tos, kuri cīņā pret nacismu un ateisma ideoloģiju, atdeva savu dzīvību. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka Dieva, reliģijas un morālo vērtību izslēgšana no sabiedriskās dzīves, noved pie izkropļotas izpratnes par pašu cilvēku un sabiedrību. Uzrunājot Lielbritānijas valdību, pāvests pauda gandarījumu par šīs valsts lielo ieguldījumu politiskajā un ekonomiskajā jomā visā pasaulē. Apvienotā Karaliste šodien ir moderna un multikulturāla zeme, un tai jāprot saglabāt cieņu arī pret tradicionālajām vērtībām. Svētais tēvs vēlēja, lai mūsdienu sabiedrība prastu paturēt kristīgās vērtības, kas ir šīs sabiedrības brīvības pamats.

Pēc uzrunas Benedikts XVI, karalienes Elizabetes vadībā, devās sasveicināties ar dažām valdības amatpersonām un ievērojamākajiem viesiem. Holirūdhausas pils iekšpagalmā pāvests tikās ar tradicionālajos tērpos ģērbušos skotu studentu grupu. Pēc tam automašīnā brauca uz 5 km attālo Edinburgas arhibīskapiju, kur kopā ar Vatikāna delegāciju, kardinālu Keitu Maiklu Patriku Obraenu un Glāsgovas arhibīskapu Mario Jozefu Konti ieturēja pusdienu maltīti.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR