Vispārējā audience: Baznīcas atjaunotne atkarīga no sirds atgriešanās. Video vēstījums Lielbritānijas tautai

Laikā, kad sabiedrību satricinājušas ziņas par atsevišķu klēra locekļu pedofilijas noziegumiem, Baznīcas atjaunotne panākama ne tik daudz ar „struktūru izmaiņām”, cik „ar vaļsirdīgu gandarīšanas garu un sirds atgriešanos” – tā netieši norādīja Benedikts XVI katehēzes mācībā, runājot par 12. gadsimta mistiķi sv. Hildegardi no Bingenas. Viņa bija benediktīniešu abate, klosteru dibinātāja, Evaņģēlija dedzīga sludinātāja, laicīgās varas un Baznīcas vadītāju padomdevēja, eksperte medicīnā, mūziķe un gleznotāja. Izcēlās ar iekšējo gudrību un dzīves svētumu. Šajā kontekstā pāvests norādīja uz sievietes būtisko lomu jaunās evaņģelizācijas darbā un Baznīcas atjaunotnes procesā. Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Uz tikšanos ar Svēto tēvu bija ieradušies 7 000 svētceļnieku. Tās laikā angļu valodā Benedikts XVI nolasīja speciālu vēstījumu sakarā ar gaidāmo apustulisko ceļojumu uz Lielbritāniju. Uzrunājot horvātu ticīgo grupu, kuras vidū bija katoļu skolu skolēni un skolotāji, Svētais tēvs atgādināja, ka vispusīgs personas briedums ietver sevī arī garīgo izaugsmi.

Hildegarde dzimusi 1098. gadā Vācijā dižciltīgā daudzbērnu ģimenē. Astoņu gadu vecumā tika nodota klosterī, lai tur saņemtu nopietnu laicīgo un kristīgo formāciju. 1136. gadā kļuva par kopienas priekšnieci. Būdama mistiķe, padevīgi pakļāvās Baznīcas autoritātei. Viņas vīziju autentiskumu sākumā apstiprināja sv. Bernards no Klervo un pēc tam arī pāvests Eugēnijs III. Pēdējais deva Hildegardei atļauju pierakstīt savas vīzijas un runāt par tām publiski. Benedikts XVI pasvītroja, ka tās ir ļoti bagātas teoloģiskā satura ziņā. Ietērptas pārsvarā dzejiskā un simbolu valodā, norāda uz galvenajiem pestīšanas vēstures notikumiem. Pazīstamākais Hildegardes darbs ir „Scivias” (Pazīsti ceļus). Tajā 35 vīziju aprakstā ietverti pestīšanas notikumi, sākot no pasaules radīšanas līdz pat laiku beigām. Pāvests paskaidroja, ka ar sievietei raksturīgo smalko uztveres spēju un precizitātes piegājienu, autore, tieši sava darba centrālajā daļā, aplūko tematu par Dieva „mistisko laulību” ar cilvēci, kas tika īstenota caur iemiesošanos.

Atsaucoties uz šo Hildegardes darbu, Benedikts XVI uzsvēra, ka teoloģijas jomā sievietēm ir būtiska loma, jo viņas spēj runāt par Dievu un ticības noslēpumiem ar savu īpašo gudrību un uztveri. “Tāpēc iedrošinu visas tās sievietes, kuras kalpo šajā jomā, darīt to dziļā Baznīcas garā, bagātināt savas pārdomas un pētījumus ar lūgšanu un izmantot, vēl līdz galam neizzinātās, viduslaiku mistiskās tradīcijas lielās bagātības – īpaši tās, ko pārstāv tādas spožas personības kā Hildegarde no Bingenas”.

Benedikts XVI norādīja, ka citos darbos 12. gadsimta svētā pasvītro ciešo saikni starp Dievu un cilvēku, un atgādina, ka visa radītā pasaule, kurā cilvēks ieņem centrālo vietu, saņem dzīvību no Vissvētākās Trīsvienības. Šīs dzīves laikā cilvēks ir spiests cīnīties. Viņam jātiek galā ar netikumu izaicinājumiem. Hildegarde mudina savus lasītājus turēties tālu no ļaunā, lai pagodinātu Dievu un šīs dzīves noslēgumā iemantotu gaismas un prieka valstību. Pāvests norādīja uz Hildegardes mācības kristocentrisko raksturu un apliecināja, ka viņa ir lieliska Svēto Rakstu un Baznīcas tēvu darbu pazinēja. Dzīves pēdējos gados viņa daudz ceļoja, lai sludinātu ļaudīm Evaņģēliju. Reliģiskās kopienas un priesterus mudināja dzīvot saskaņā ar savu aicinājumu. Viņa sevišķi vērsās pret kataru maldiem, kuri centās veikt Baznīcā radikālas reformas. Svētā atgādināja, ka patiesa atjaunotne panākama galvenokārt ar gandarīšanu un sirds atgriešanos. „Šo vēsti mums nekad nevajadzētu aizmirst”, piebilda Benedikts XVI, mudinot visus vienmēr lūgt Svēto Garu, lai Viņš aicinātu kalpot Baznīcā svētas un drosmīgas sievietes.

„Ar lielu prieku gaidu savu ceļojumu uz Apvienoto Karalisti un sūtu sirsnīgus sveicienus visai Lielbritānijas tautai” – sacīja pāvests video vēstījumā audiences noslēgumā. Apliecināja, ka ir paveikts milzīgs sagatavošanās darbs ne tikai no katoļticīgo, bet arī no valdības, vietējo valdību Skotijā, Londonā un Birmingemā, kā arī žurnālistu un drošības dienestu puses. Svētais tēvs pateicās arī visām tām daudzajām personām, kuras lūdzās un turpina lūgties par vizītes norisi, lai tā nestu bagātus augļus Baznīcai un visai Lielbritānijas zemei. Atgādināja, ka 19. septembrī Birmingemā pasludinās par svētīgu Džonu Henriju Ņūmenu, un pauda nožēlu, ka nevar apmeklēt visas vietas un apliecināja, ka tomēr visus piemin savās lūgšanās. Vēstījumu Benedikts XVI noslēdza ar vārdiem: „Lai Dievs svētī Apvienotās Karalistes tautu!”

J. Evertovskis / VR