Saruna ar pr. Lombardi par pāvesta gaidāmo vizīti Lielbritānijā
No 16. līdz 19. augustam notiks pāvesta Benedikta XVI vizīte Lielbritānijā. Par ceļojuma
programmu stāsta jezuītu tēvs Federiko Lombardi:
Programma ir ļoti bagātīga,
intensīva, daudzām uzrunām piesātināta. Bez šaubām, ar lielām emocijām tiek gaidīta
jau pirmā vizītes diena, kurā paredzēts tikties ar Viņas Augstību, Karalieni. Šai
dienā pāvests dosies arī uz Skotiju. Arī tā ir svarīga ceļojuma daļa. Vēlos atgādināt,
ka dienā, kurā pāvests uzturēsies Skotijā, Baznīca atzīmēs svētā Niniana svētkus.
Viņš ir Skotijas evaņgelizētājs un debesīgais aizbildnis. Tātad, skotiem tā ir svarīga
diena. Domāju, ka tā izvērtīsies par lieliem, skaistiem svētkiem. Vēlos pievērst uzmanību
arī pāvesta uzrunai, kuru paredzēts teikts Vestminsterholā, tiekoties ar kultūras
pasaules pārstāvjiem, ar angļu sabiedrības autoritātēm un aktīvistiem. Šim brīdim
noteikti tiks pievērsta liela uzmanība. Pāvests gatavojas runāt par Apvienotās Karalistes
sabiedrības problēmām mūsdienu pasaules ietvaros. Tad ir arī ekumeniskā dimensija,
tikšanās ar Anglikāņu Baznīcas primasu, Kenterberijas arhibīskapu. Ekumeniskajam dievkalpojumam
būs ļoti liela nozīme. Zinām, ka Anglikāņu Baznīcas iekšējo debašu dēļ tas būs arī
delikāts brīdis. Šīs debates atspoguļojas arī uz anglikāņu un katoļu savstarpējām
attiecībām. Vizītes noslēgumā var izdalīt divus galvenos brīžus – vigīliju Londonas
Haidparkā un kardināla Ņūmena beatifikāciju Birmingemā. Tātad, ar šīs izcilās personības
paaugstināšanu altāru godā, ko var nosaukt arī par vizītes garīgo sirdi, ceļojums
noslēgsies. Zinām, ka pāvests ir pieņēmis uzaicinājumu apmeklēt Lielbritāniju tieši
Ņūmena beatifikācijas dēļ.
Ne mazums cilvēku ir ievērojuši īpašo saikni
starp Ņūmenu, šo lielo gana un XIX gadsimta intelektuāļa personību, un Jozefu Ratcingeru
– pāvestu Benediktu XVI. Ko jūs par to domājat? Protams, ir pamats saskatīt
šo saikni, jo arī pāvesta Benedikta XVI personībā varam pamanīt dziļu sintēzi starp
ticību un prātu. Vēlos piebilst – arī garīgumu. Pastāv saikne starp to, kā sniedzam
kristīgo liecību mūsdienu pasaulei, izskaidrojot kristīgo ticību tiem, kas to vēlas,
piešķirot jēgu cerībai, apliecinot dziļu personīgo ticību, dzīvu garīgumu un plašu
pastorālo gādību. Ņūmena personība ir pilnīga. Tai piemīt valdzinājums tieši sava
plašuma dēļ, ne tikai intelektuālās un kultūras, bet arī pastorālās dimensijas dēļ.
Viņa spēja piešķirt pilnību kultūras darbam mūsdienu pasaulē ir kaut kas ļoti liels
un apbrīnojams. Bez šaubām, tā ir privileģēta personība, ar kuras starpniecību iepazīstināt
mūsdienu sabiedrību ar kristīgās liecības cēlumu, ar to, ka kristietība spēj risināt
cilvēka visdziļākās problēmas un vissvarīgākos jautājumus.
Pēdējā laikā
tiek runāts par tā dēvētajām „biļetēm”, kas ļautu piedalīties dažos pāvesta vizītes
pasākumos, piemēram, vigīlijā Haidparkā. Ceļojuma koordinētājs, monsinjors Samersgils
paskaidroja, ka runa ir par ticīgo brīvprātīgiem, ne obligātiem ziedojumiem. Vai šai
sakarā varat paskaidrot ko vairāk?
Jā, domāju, ka ir
taisnīgi pie tā atgriezties, lai arī pats par sevi tas ir diezgan mazsvarīgs aspekts,
ja ievērojam šī ceļojuma centrālo tematu lielo nozīmi. Ir lasīts un dzirdēts par absolūti
nepamatotiem iebildumiem. Pats dzirdēju sakām, ka Vatikāns it kā būtu prasījis maksāt
par iespēju piedalīties Svētajā Misē. Tātad, arī Vatikānam tiek piedēvēta atbildība
šādā ļoti specifiskā organizatoriska rakstura izvēlē. Tas ir absolūti nepamatoti!
Ir jāatgādina, ka pāvests dodas uz kādu zemi tad, ja tiek uzaicināts to apmeklēt.
Apmeklēt Lielbritāniju viņu ir aicinājušas vairākas šīs valsts autoritātes – karaliene
un valdība. Bez tam, viņu ir aicinājusi vietējā Baznīca. Tātad, ceļojuma izmaksas,
organizatoriskais darbs gulstas uz to pleciem, kas pieņem ciemiņu. Pāvests savu ceļojumu
neorganizē. Tātad, vispirms gribu apliecināt, ka Vatikāns nekādas izmaksas nav noteicis.
Runa ir par organizatorisko pusi uz vietas, par kuru rūpējas Lielbritānijas Baznīca
sadarbībā ar valstiskajām autoritātēm. Tā piemēram, šai gadījumā ir arī īpaša situācija,
kad cilvēki nevar kājām ierasties uz trim lielākajiem pasākumiem. Viņiem tiek paredzēts
speciāls sabiedriskais transports un konkrētas, jau iepriekš noteiktas vietas tajā.
Šis apstāklis ir jāņem vērā, jo to nosaka vietējo autoritāšu pieņemtie drošības mēri.
Savukārt, ekleziālās autoritātes ir nolēmušas sapulcināt ticīgos vairākās grupās,
lai tās ar šo sabiedrisko transportu, kuram būs speciāla caurlaide, varētu netraucēti
sasniegt svinību vietas. Katram ticīgajam tiks izsniegts arī pastorālais un loģistiska
rakstura komplekts. Izdevumu lielumu nosaka katra atsevišķa diecēze un draudze. Tātad,
jāmaksā nav vis par dalību Svētajā Misē, bet tieši par šādiem pakalpojumiem. Šī ceļojuma
laikā arī uz žurnālistiem attieksies stingrāki noteikumi, un tas nav atkarīgs ne no
Vatikāna, nedz arī no vietējās Baznīcas.
Visbeidzot, kas tiek gaidīts no
šī ceļojuma, kas notiks laikā, kad ir pagājuši gandrīz 30 gadi kopš Jāņa Pāvila II
vēsturiskās vizītes Lielbritānijā?
Situācija atšķiras
attīstības ziņā. Šais gados daudz kas ir mainījies arī sociālajā un kultūras jomā.
Arī pāvesta vizītei šoreiz ir citāda ievirze. Šoreiz tai piemīt valsts vizītes aspekts
ar oficiālu karalienes un valdības ielūgumu, bet Jāņa Pāvila II vizīte bija vairāk
pastorāla. Varētu teikt, ka tas, kas tiek gaidīts, vai cerēts no šīs vizītes, ir iepazīšanās
ar kristīgo ticību un Katoliskās Baznīcas kalpojumu ļoti attīstītā un tai pašā laikā
ļoti sekularizētā sabiedrībā. Daudzi cilvēki uzdod jautājumus par kristīgās liecības
vērtību sabiedrībā. Tātad, ir vēlēšanās saprast, ka kristīgā ticība ir dāvana sabiedrībai,
bagātība, kas tiek dāvāta līdz ar garīgu iedvesmu, ar darbu izglītības, veselības,
karitatīvajā jomās. Lūk, ceram, ka pāvesta ceļojums palīdzēs uztver šo Katoliskās
Baznīcas un kristīgās ticības draudzīgumu sabiedrībā, kuras locekļi daudzējādā ziņā
to vairs neapzinās. Vēlos piebilst arī, ka šogad veiktie pāvesta ceļojumi – uz Maltu,
Portugāli un Kipru, ir bijuši ļoti pozitīvi. Novēlam, lai arī šis ceļojums patiešām
kļūtu par skaistuma manifestāciju, lai tas izceltu Svētā tēva kalpošanas pozitīvo
lomu sabiedrībā, jo īpaši laikā, kad ir pieredzēti arī uzbrukuma brīži. Ceram, ka
vizīte varēs apliecināt visu pozitīvo, ko Baznīca dod mūsdienu modernajai, plurālistiskajai,
arī sekularizētajai sabiedrībai, lai tā neaizmirstu, bet jaunā veidā spētu novērtēt
ticības sniegto ieguldījumu.