Tezē kopienai – 70

Pirms pieciem gadiem, 2005. gada 16. augustā, vakara lūgšanas laikā Tezē tika nogalināts brālis Rožē. Šomēnes aprit arī 70 gadi, kopš viņš nodibināja Tezē kopienu. 1940. gada 20. augustā 25 gadus vecais, Šveicē dzimušais jauneklis ieradās Tezē pakalnā, kas atrodas netālu no pazīstamās Klunī bediktiešu abatijas. Jau vairākus gadus viņš loloja sapni nodibināt kopienu, kurā konkrētā veidā īstenotos samierināšanās starp kristiešiem. Tā, laikā, kad apkārt plosījās II Pasaules karš, Rožē apmetās kādu kilometru no robežlīnijas, kas divās daļās sadalīja Franciju. Viņš slēpa bēgļus, starp kuriem lielākā daļa bija ebreji. Daudzi jau iepriekš zināja, ka bēgot no okupētās zonas, varēs rast patvērumu Rožē mājās.

Kara noslēgumā ieradās arī pirmie brāļi. 1949. gada Lieldienās viņi salika celibāta un dzīves vienkāršības solījumus. 1952. un 1953. gada ziemā, rekolekciju laikā, brālis Rožē sastādīja Tezē kopienas Regulu, kuras galvenais moto ir „dzīvot saskaņā ar visbūtiskāko, dzīvojot vienkāršu, pieticīgu dzīvi.”

Sākot ar aizvadītā gadsimta 50. gadiem, daži brāļi devās kalpot uz pasaules trūcīgākajām vietām, lai būtu klāt tiem, kas cieš. 50. gadu beigās sāka ievērojami pieaugt jauniešu skaits, kas ieradās Tezē kopienā. Kopš 1962. gada, kopienas brāļi un jaunieši bieži ceļoja uz Austrumeiropas zemēm, lai diskrētā veidā liecinātu par kristīgo ticību un tuvākmīlestību.

Laikā no 1962. līdz 1989. gadam brālis Rožē personīgi apmeklēja lielāko daļu Austrumeiropas valstu, lai piedalītos jauniešu sanāksmēs, kas tika atļautas, taču ļoti uzmanītas. Viņš ieradās apciemot kristīgās kopienas, taču bez atļaujas uzstāties publiski. „Būšu kopā ar jums klusumā,” viņš mēdza teikt.

1966. gadā netālu no Tezē uz dzīvi apmetās dažas pārstāves no svētā Andreja meitu starptautiskās katoliskās kopienas, kas ir dibināta pirms vairāk nekā 700 gadiem. Viņas palīdz Tezē brāļiem uzņemt jauniešus. Laika gaitā svētā Andreja meitām ir pievienojušās arī dažas ursuliešu kongregācijas māsas no Polijas.

Tezē kopiena šodien sastāv no apmēram simts brāļiem. Tie ir katoļi un dažādu evaņģēlisko kopienu piederīgie un pārstāv vairāk nekā 25 tautības. Jau kopš pastāvēšanas sākumiem, kopiena ir konkrēta samierināšanās zīme starp kristiešiem un šķirtajām tautām.

Vienā no savām pēdējām grāmatām, kas saucas „Dievs nevar nemīlēt!”, brālis Rožē savu ekumenisko gājumu aprakstīja šādi: „Mana vecmāmiņa no mātes puses intuitīvi atklāja manu ekumenisko paaicinājumu, un pavēra ceļu tā konkrētai īstenošanai. Pamatojoties uz viņas dzīves liecību, jau pavisam agri sāku sekot viņas piemēram, un atklāju savu kristieša identitāti, samierinot sevī savas izcelsmes ticību ar katoliskās ticības noslēpumu, un nesaraujot kopības saites ne ar vienu no tām.”

Tezē kopienas brāļi nepieņem nevienu dāvanu, taču viņi paši dod dāvanas trūcīgajiem. Dažas nelielas Tezē kopienas brālības šodien strādā visnabadzīgākajos Āzijas, Āfrikas, Dienvidamerikas kvartālos. Brāļi dzīvo tādos pašos apstākļos kā šo kvartālu iemītnieki. Viņi cenšas palīdzēt nabadzīgajiem, ielas bērniem, cietumniekiem, mirstošajiem un visāda veida atstumtajiem.

Tezē pakalnā, sākot no agra pavasara līdz vēlam rudenim, ik nedēļu ierodas jaunieši. Viņi meklē jēgu savai dzīvei un kopības izjūtu ar citiem. Brāļi viņus aicina uzticēties Dievam un veikt iekšējo ceļojumu sevī, iedrošina veidot uzticības attiecības ar citiem cilvēkiem. Vasaras mēnešos, uz dažām nedēļām sapulcējas vairāk nekā 5000 jauniešu, lai padziļinātu savu iekšējo dzīvi un uzņemtos atbildību par pasauli, kurā tie dzīvo, lai padarītu pasauli labāku.

Uz Tezē brauc arī Baznīcu līderi. Kopienā ir ciemojušies pāvests Jānis Pāvils II, trīs Kenterberijas arhibīskapi, pareizticīgo metropolīti, 14 luterāņu bīskapi no Zviedrijas un daudzi mācītāji no visas pasaules.

Lai atbalstītu jauniešus, Tezē kopiena vada tā dēvēto „uzticības svētceļojumu zemes virsū”. Katrs ir aicināts savā vidē dzīvot saskaņā ar to, ko ir atklājis, uzturoties Tezē. Gada beigās kopiena vada lielu popularitāti ieguvušo starptautisko jauniešu saietu kādā no Eiropas pilsētām. Pēc komunisma krišanas šādus saietus ir iespējams rīkot ne tikai Eiropas Rietumos, bet arī Austrumeiropā. Tajos piedalās desmitiem tūkstošu jauniešu ne tikai no Eiropas, bet arī no citiem pasaules kontinentiem.

Pirms šiem lielajiem saietiem, brālis Rožē ik gadus rakstīja speciālu vēstuli. Vēlāk tā tika tulkota vairāk nekā 50 valodās un izmantota kā garīgo pārdomu teksts gan pašā saietā, gan atgriežoties mājās. Interesanti, ka brālis Rožē šīs vēstules rakstīja, apmeklējot kādu nabadzīgu vietu. Tās ir tapušas Kalkutā, kā arī Čīlē, Haiti, Etiopijā, Filipīnās, Dienvidāfrikā.

Šodien Tezē vārds visvairāk saistās ar mieru, izlīgšanu, kopību un Baznīcas atmodu. „Tad, kad Baznīca klausās, atveseļojas, izlīgst, tā pārveidojas par visspožāko mīlestības atspulgu,” rakstīja brālis Rožē.

I. Šteinerte / VR