Benina: 150 kristianizācijas gadi

Šogad uz divām nozīmīgām jubilejām atskatās Benina. Nelielajai zemei pie Gvinejas jūras līča aprit 50 valstiskās neatkarības gadi un 150 gadi, kopš šeit veikta evaņģelizācija. Kristietības jubileja Beninā sākās jau 18. aprīlī, līdz ar svinīgu Svēto Misi Agoue, netālu no Oidahas, kur 1835. gadā tika uzbūvēta pirmā baznīca. Ceremonijā, kuras laikā klāt bija gan Beninas, gan arī kaimiņzemes Togo bīskapi, piedalījās ap 10 tūkstoši cilvēku, to skaitā arī valsts prezidents, vairāki ministri, deputāti un tradicionālās sadzīves iekārtas galvas. Svinību laikā tika iesvētīti četri jauni priesteri un četri diakoni, kas dosies misiju darbā.

Pirmā baznīca Beninā atrodas netālu no jūras līča, kur izcēlās pirmie misionāri. Šeit tiek koptas arī viņu kapavietas, jo gandrīz visi misionāri toreiz gāja bojā no dzeltenā drudža. Lai arī pirmie centieni nest kristīgo vēsti Beninā – tā no 1975. gada saucas bijušā franču kolonija Dahomeja, sākās jau 1485. gadā un ar niecīgiem panākumiem turpinājās nākamajos gadsimtos, par īsto evaņģelizācijas sākumu var uzskatīt tikai 1861. gada 16. aprīli, kad Oidahā izcēlās spāņu priesteris Fransisko Fernandezs un itāļu priesteris Frančesko Borgero. Viņi abi piederēja Āfrikas misiju biedrībai. Lai arī Beninas teritorijā iepriekšējos gadsimtos jau bija pabijuši dominikāņi, augustīnieši un citu ordeņu locekļi, evaņģelizācijas nopelni visvairāk pieder tieši šim reliģiskajam institūtam. Āfrikas misiju biedrības piederīgie šeit ir izlējuši gan sviedrus, gan asinis. 1878. gadā viņiem darbā steidzās palīdzēt arī Notre Dame des Apôtres kongregācijas reliģiskās māsas.

Sākumā vietējie iedzīvotāji no misionāriem bēga, taču laika gaitā izdevās izveidot 10 diecēzes, kas Beninā pastāv joprojām. Šodien tās vada vietējās izcelsmes bīskapi. Apmēram tūkstotis priesteru strādā 312 draudzēs, kurām kopumā pieder vairāk nekā miljons ticīgo, tas ir, 27,58 % no Beninas iedzīvotāju skaita. Ar diecezālo klēru sadarbojas vairāk nekā 2500 reliģisko priesteru, brāļu un māsu. Pateicoties lielajam paaicinājumu skaitam, Benina ir varējusi atļauties nosūtīt misijās 435 pastorālā darba veicējus. Šodien viņi palīdz kristīgajām kopienām citās Āfrikas valstīs un darbojas arī ārpus kontinenta.

„Mūsu Baznīca dzīvo daudzsološa pavasara posmā,” liecina tēvs Romeo Amoussouhoui, piebilstot, ka kristieši ir īsts raugs Beninas 50 dažādu etnisko grupu vidū. Katoļu dievkalpojumi nav tikai ticības izpausmes, bet arī sociālās integrācijas līdzekļi. Kristīto dzīve atstāj pozitīvu iespaidu uz tiem, kas pieder citām reliģijām, izņemot vienīgi voodoo, kas ir oficiālā valsts reliģija, un kas ir saglabājusies līdz mūsdienām par spīti koloniālajiem spēkiem, kā arī evaņģelizācijas centieniem. Jāpiebilst, ka voodoo tradicionālā reliģija ir cēlusies tieši no Beninas, un šodien dažādās formās ir sastopama daudzās pasaules valstīs, lielākoties abos Amerikas kontinentos, uz kurieni tā tika pārvesta līdz ar Āfrikā sagūstītajiem vergiem. Šī reliģija ir spējusi noturēties pat marksisma-ļeņinisma diktatūras laikā, kas Beninā ilga no 1972. līdz 1989. gadam.

„Lai saprastu šīs reliģijas nozīmi,” raksta jau pieminētais tēvs Amoussouhoui, „pietiek atcerēties, ka 1997. gadā valsts prezidents Kerekou, tautas un valsts Konstitucionālās tiesas spiediena rezultātā, izdarīja atsauci uz voodoo savā prezidenta zvērestā.” Tēvs Amoussouhoui apgalvo, ka pretēji tam, kā voodoo reliģija tiek izprasta Rietumos, tā ir monoteiska reliģija. Tās oficiālais nosaukums ir vodun un saskaņā ar šo reliģiju, viss radītais izriet no vienīgā Dieva, vārdā Mawu, kurš neuztur attiecības ar cilvēkiem, bet šo uzdevumu uztic vairākiem gariem. Šiem gariem ticīgie ziedo upurus, cerībā, ka viņi izpildīs viņu specifiskās vēlēšanās. Ar citām reliģiskajām konfesijām voodoo ticīgie sadzīvo miermīlīgi. Interesanti, ka atsevišķu, šai reliģijā balstītu sektu piederīgie, savās ceremonijās izmanto katoļu liturģijai raksturīgos elementus un apģērbus. Tādējādi viņi gribot pierādīt, ka ir tādi paši ticīgie, kā kristieši.

Katoļu misionāri, kas ieradās Beninā, līdzās evaņģelizācijai sāka veikt arī sociālās palīdzības darbu. Līdz ar misionāru vadīto skolu atvēršanu, sākās Beninas progress. Kādā burtnīcā, kas ir saglabājusies vienā no Agoue skolām, ierakstīti visu audzēkņu un skolotāju vārdi, kas šai skolā ir mācījušies un mācījuši laikā no 1874. līdz 1914. gadam – pavisam 658 cilvēki 40 gados. No šīm skolām ir nākuši intelektuāļi, kas paliks Beninas tautas vēsturē. Viens no viņiem ir Bernardins Gantins – pirmais kardināls Āfrikā. Reliģiskās māsas līdzīgā garā izglītoja meitenes, lielu uzsvaru liekot uz ģimenes vērtībām.

Jubilejas gada temats, kurā iedziļinās Baznīca Beninā, saucas „Kristieti, apzinies, ka tev ir cerība!” Tas ir uzdevums, kas ir svarīgs laikā, kad Beninā izplatās sektas, kuras sola labklājību ļaudīm, kas cīnās ar ārkārtēju nabadzību, jo īpaši valsts ziemeļos. Problēmu lokā ietilpst arī slimības, kuras daudzi vēl cenšas apkarot ar burvju palīdzību. Tāpat problemātiska ir daudzu bērnu situācija, kuru darbs tiek izmantots kafijas un kakao plantācijās Beninā un kaimiņzemēs. Pie Baznīcas izaicinājumiem pieder arī reliģiskais sinkrētisms. Neraugoties uz to, ka dievnami vienmēr ir piepildīti un to apmeklētāji stāv garās rindās pie biktskrēsliem, vairāki vienlaikus mēdz nodoties arī citām reliģiskajām praksēm, kas nav savienojamas ar katoļticību. Tēvs Amoussouhoui ir cerības pilns, ka Baznīca, kas vēl ir tik jauna, radīs spēku novērst šķēršļus, kas ir ceļā ticības tīrībai.

Evaņģelizācijas atceres gads noslēgsies 2011. gada 21. augustā. Šai dienā notiks vairākas liturģiskās ceremonijas – viena no tām Ouidahas pludmalē, kur 1861. gadā krastā izcēlās misionāri. Zeme šai vietā ir slacīta arī ar to cilvēku asarām, kurus kādreiz aizveda verdzībā uz Latīņameriku.

Šī gada 28. maijā, tiekoties ar Beninas jauno vēstnieku pie Svētā Krēsla, pāvests Benedikts XVI atzīmēja, ka pirms 20 gadiem, 1990. gadā, notika šīs nācijas Dzīvo spēku konference. „Šim nozīmīgajam notikumam nebija tikai politiska ievirze vien, tas liecināja arī par ciešajām attiecībām starp ticību un tās izpausmi Beninas publiskajā dzīvē, iezīmēja nākotnes perspektīvas un turpina iedvesmot tagadni. Lai īstenotu šādu ideālu, ir nepieciešama brālīga vienotība, mīlestība, taisnība un darba vērtības apziņa,” teica pāvests.

Šodien Svētā tēva pamudinājumu praksē cenšas īstenot Beninas Bīskapu konference. Gaišā atmiņā tā patur arī Kotonou bīskapu Izidoru De Souzu, kurš, pateicoties savai autoritātei tautā, mudināja atkāpties toreizējo valsts prezidentu, lai uzsāktu jaunu vēstures gājumu, kas ir vedis pie sociālpolitiskās stabilitātes, kuru šodien var baudīt Beninas iedzīvotāji.

I. Šteinerte/VR