Svētais Pantaleons – "tas, kurš piedod visu visiem"

27. jūlijā Baznīcas kalendārā ierakstīts mocekļa, svētā Pantaleona vārds. Tulkojumā no grieķu valodas, tas nozīmē „visiem līdzjūtīgs”. Viduslaikos Rietumu Baznīcā viņš bija ierindots starp četrpadsmit svētajiem palīdzētājiem, bet Austrumos tika godināts kā dziedinātājs. Šodien par savu debesīgo aizbildni viņu ir izvēlējušies kristīgie mediķi.

Pantaleons ir Nikomedijas moceklis, kurš gāja bojā Diokleciana vajāšanu laikā 303. gadā. Martiroloģiji vēstī, ka viņš bija bagāts pagāna dēls, kurš studēja medicīnu. Kristietībā viņu ievadīja māte. Pēc viņas nāves, Pantaleons no ticības atkrita, bet pateicoties kādam svētīgam vīram, iespējams, Nikomedijas bīskapam, vārdā Hermalajs, viņš spēja atgriezties. Šis vīrs pārliecināja Pantaleonu par to, ka Kristus ir labāks mediķis par jebkuru ārstu. Svētais Alfonss Liguri vēlāk rakstīja, ka Pantaleons bija ieguvis tik lielu mediķa atzinību, ka imperators Maksimilians viņu nozīmēja par savu personīgo ārstu. Taču tikšanās ar jau pieminēto Hermalaju, Pantaleonā nostiprināja pārliecību, ka medicīna nav pestīšanas māksla.

Piesaucot Jēzus palīdzību un brīnumainā veidā izdziedinot aklo, Pantaleons pievērsa kristīgajai ticībai arī savu tēvu. Pēc tēva nāves, viņš saņēma lielu mantojumu, taču atbrīvoja kalpus un mantu izdalīja nabagiem. Skaudīgie amata brāļi Pantaleonu nodeva vajātājiem. Imperators gribēja viņu pasargāt un mēģināja pierunāt, lai ārsts atsakās no kristietības. Taču Pantaleons atklāti apliecināja savu ticību. Vēloties pierādīt, ka Kristus ir Dievs, viņš iedziedināja triekas skarto. Taču neraugoties uz paveikto brīnumu, imperators ārstu notiesāja uz nāvi. Viņš uzskatīja, ka dziedināšana ir veikta ar maģijas starpniecību.

Saskaņā ar hagiogrāfiju, Pantaleona miesas sākumā tika dedzinātas, taču uguns negribēja degt, vēlāk viņu meta kausētā varā, taču tas kļuva auksts un sacietēja. Pantaleonam piesēja akmeni un viņš tika mests jūrā, taču akmens peldēja pa ūdens virsmu. Viņu atteicās saplosīt zvēri, zobens saliecās, kad bendes mēģināja nocirst moceklim galvu. Mocītāji konvertējās kristietībā un mediķis lūdza Dievu, lai viņiem tiek piedotas visas iepriekš pastrādātās slepkavības. Tieši tāpēc svētais iemantoja vārdu „Pantaleons”, proti, „tas, kurš piedod visu visiem”.

Pantaleonu nebija iespējams nomocīt, pirms viņš pats nepiekrita savai nāvei. Viņam tika nocirsta galva, un tai brīdī iztecēja asinis un piens. Svētais Alfonss Liguri savās piezīmēs liecināja, ka Ravello pilsētā, bijušajā Neapoles karaļvalstī, glabājas caurspīdīgs trauks ar svētā Pantaleona asinīm. Viņa svētku dienā katru gadu, asinis atdzīvojas un tās izskatās, it kā būtu sajauktas ar pienu.

Lai arī šais aprakstos patiesība lielā mērā vijas ar leģendām, taču mocekļa Pantaleona kults ir ticis attīstīts gadsimtiem ilgi un viņa godam celti daudzi dievnami visā kristīgajā pasaulē – gan Austrumos, gan Rietumos.

Pantaleona relikvijas šodien glabājas Konstantinopolē. Viņa vārdā ir nosaukts pazīstamais Atosa kalna pareizticīgo klosteris Grieķijā. Armēņi, savukārt, ir pārliecināti, ka daļa relikviju atrodas Gandzasaras klosterī Kalnu Karabahā.

Rietumos svētais Pantaleons ir attēlots freskās, ikonās, logu vitrāžās un statujās.

I. Šteinerte / VR, Vikipēdija