"Kunga eņģelis" Kastelgandolfo: pāvesta pārdomas par lūgšanu Tēvs mūsu

Lūgšana Tēvs mūsu ir pirmie Svēto Rakstu vārdi, kurus mācāmies jau agrā bērnībā, un kuri pavada mūs līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Šie lūgšanas vārdi aicina mūs kļūt par Dieva bērniem. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus māca savus mācekļus lūgties. Uzrunājot svētceļniekus, pāvests pakavējās pie vārdu: „Mūsu dienišķo maizi dod mums un piedod mums mūsu vainas” un „Es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots; mēklējiet, un jūs atradīsiet; klaudziniet, un jums tiks atvērts” nozīmes.

„Šiet runa nav par savu iegribu īstenošanu, bet gan par draudzības stiprināšanu ar Dievu, kurš, kā vēsta Evaņģēlijs, «dāvā Svēto Garu tiem, kuri to lūdz». To pieredzēja ne tikai «tuksneša tēvi», bet arī visu laiku mistiķi, kuri, pateicoties lūgšanai, kļuva par patiesiem Dieva draugiem. Starp tiem ir arī Abrahams, kurš neatlaidīgi lūdza Kungu pasargāt no iznīcības vismaz dažus Sodomā dzīvojošos taisnīgos. Svētā Terēze no Avilas mudināja savas māsas: «Mums ir jālūdz Dievs, lai Viņš atbrīvo mūs no bailēm un pasargā no jebkura ļaunuma. Lai arī cik nepilnīgas būtu mūsu ilgas, tomēr centīsimies stiprināt lūgšanas garu. Vai mums ir grūti prasīt lielas lietas, ja jau vēršamies pie Visvarenā?». Ikreiz, kad lūdzamies Tēvs mūsu, mūsu balss vienojas ar Baznīcas balsi, jo tas, kas lūdzas, nekad nav viens. «Ikviens ir aicināts šajā lūgšanas daudzveidībā un bagātībā, ko māca Baznīca, atrast savu ceļu, savu lūgšanas veidu. Visi mūsu ceļi saplūst ar to ceļu, kas ved pie Tēva. Šis ceļš ir Jēzus Kristus. Sava ceļa meklējumos ļausim, lai mūs vada nevis personiskās iegribas, bet gan Svētais Gars, kas caur Jēzu Kristu mūs ved pie Tēva»”.

S. Krivteža / VR