Ticības mācības kongregācija atjaunojusi "Normas par īpaši smagiem noziegumiem"

Ticības mācības kongregācija izdevusi atjaunotās „Normas par īpaši smagiem noziegumiem”. Dokuments, tātad, nav jauns. Jau 2001. gadā pāvests Jānis Pāvils II ar Motu Proprio Sacramentorum Sanctitatis tutela, saskaņā ar Baznīcas kanoniskās kārtības noteikumiem, īpaši smagus noziegumus uzticēja izskatīt Ticības mācības kongregācijai. Pirms tam šī kompetence nebija precīzi noteikta, jo tā piederēja vairākiem citiem Vatikāna dikastērijiem.

Pēdējo deviņu gadu pieredze ir likusi pārskatīt un papildināt minētās normas, lai varētu paātrināt procedūras un mazināt to sarežģītību. Īpaši smagie noziegumi, kas tiek pieminēti šais normās, attiecas uz Baznīcas dzīves centrālajām realitātēm, uz Euharistijas un Grēksūdzes sakramentiem, kā arī uz klēra locekļu seksuālajiem pārkāpumiem attiecībā uz personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem.

Plašā publikas rezonanse attiecībā uz klēra locekļu seksuālajiem pārkāpumiem, ir piesaistījusi uzmanību un attīstījusi intensīvas debates par normām un procedūrām, ko Baznīca piemēro vainīgo sodīšanai. Lai ieviestu pilnīgu skaidrību, Vatikāna preses dienesta vadītājs, tēvs Federiko Lombardi atgādina, ka Svētā Krēsla Interneta mājaslapā nesen tika publicētas Ticības mācības kongregācijas „Vadlīnijas attiecībā uz apsūdzībām par seksuālajiem pārkāpumiem”. Taču tās nedrīkst jaukt ar tikko izdotajām normām, kas piedāvā oficiāli atjaunotu juridisku tekstu, kas attiecas uz visu universālo Baznīcu.

Lai ļautu vieglāk orientēties plašākai publikai, kas ir ieinteresēta tieši seksuālo pārkāpumu problemātikā, Lombardi cenšas izgaismot dažus būtiskus aspektus. Starp jauninājumiem, kas ieviesti iepriekšējās normās, viņš izceļ tos, kas attiecas uz procedūru paātrināšanu. To skaitā ir iespēja nesekot pa „juridiskā procesa ceļu”, bet izmantot „ekstrajuridisko dekrētu”, tas ir, iepazīstināt pāvestu ar īpaši smagiem gadījumiem, kuros runa varētu būt par klēra statusa atcelšanu.

Vēl viena norma, kas ir paredzēta iepriekšējo problēmu vienkāršošanai, attiecas uz iespēju par tribunālu locekļiem, advokātiem, vai prokuroriem, iecelt ne tikai priesterus, bet arī lajus. Analoģiskā veidā, lai veiktu šīs funkcijas, vairs nebūs obligāts doktora grāds kanoniskajās tiesībās, bet pietiks ar zemāku izglītības grādu, piemēram, ar licenci.

Nozīmīgs jauninājums normās ir arī cilvēku ar ierobežotām prāta spējām pielīdzināšana mazgadīgajiem, kā arī jauns nozieguma traktējums „pedopornogrāfija”. Tam tiek dota sekojoša definīcija: „jebkādā veidā un jebkādiem līdzekļiem veikta pornogrāfisko attēlu, kuros ir redzamas personas, jaunākas par 14 gadiem, iegādāšanās, glabāšana un izplatīšana no klēra locekļu puses”.

Punkts, kas netiek skarts normās, bet kas šodien ir kļuvis par biežu diskusiju objektu, attiecas uz Baznīcas sadarbību ar civilajām autoritātēm. Šeit ir jāievēro, ka tikko publicētās normas ir kanonisko tiesību daļa, kas ir jāatšķir no valstu tiesībām. Tomēr, šai ziņā būtiska nozīme ir tam, kas ierakstīts jau minētajās „Vadlīnijās”, kuras var rast Svētā Krēsla Interneta mājaslapā. Tajās lasām: „vienmēr ir jāseko civilā likuma norādījumiem attiecībā uz tiesāšanu par noziegumiem”. Tas nozīmē, ka ir jāpiemēro likuma saistības, kas darbojas konkrētā valstī.

Ticības mācības kongregācija šobrīd strādā arī pie tā, lai palīdzētu Bīskapu konferencēm korektā veidā noformulēt un attīstīt norādījumus un direktīvas, kas ir nepieciešami, lai risinātu klēra locekļu paveiktos, kā arī Baznīcas institūciju vidē notikušos seksuālos pārkāpumus pret mazgadīgajiem, pie tam, tās sabiedrības situācijā, kurā šie klēra locekļi, vai institūcijas darbojas.

Aplūkojot galvenos punktus atjaunotajās normās, tēvs Federiko Lombardi aicina pievērst uzmanību arī tiem jauninājumiem, kas attiecas arī uz citāda veida pārkāpumiem. Arī šais gadījumos nav ietvertas būtiskas izmaiņas līdz šim spēkā esošajās 2001. gada normās. Tā piemēram, noziegumos pret ticību, tādos, kā herēzija, apostāzija un shizma, kompetence gulstas uz diecēžu ordinārijiem, savukārt, Ticības mācības kongregācijas kompetence sāk darboties speciālas prasības gadījumos.

Attiecībā uz indivīdu grēksūdzes nelietīgu publiskošanu jau pastāv 1988. gadā izdotais dekrēts, bet uz sieviešu ordinācijas mēģinājumiem – 2007. gada dekrēts.

I. Šteinerte / VR