Vispārējā audience: Kristum ticīgajiem jārēķinās ar vajāšanām

Kristīgās vēstures lappuses glabā visu to ticīgo vārdus, kuri, neskatoties uz vajāšanām, palika uzticīgi Kristum un Baznīcai. Viens no tiem bija franciskāņu teologs Džons Duns Skots. Viņš mums atgādina, ka īstu brīvību cilvēks var iemantot tikai tad, ja atver savu sirdi patiesībai. Šī autora mācībai Benedikts XVI veltīja savu trešdienas katehēzi. Svētīgais Duns Skots sniedza būtisku ieguldījumu kristīgās mācības attīstībā trijās jomās – kristoloģiskajā, marioloģiskajā un cilvēka brīvības jautājumā. Viņa viedoklis un piemērs ir aktuāls joprojām. Sakarā ar lielo karstumu, audience šodien notika nevis Svētā Pētera laukumā, bet Pāvila VI zālē. Trešdienas vakarā Benedikts XVI devās uz Kastelgandolfo, kur pavadīs savas vasaras brīvdienas. Līdz ar to, pāvesta tikšanās ar ticīgajiem turpmāk paredzētas tikai svētdienās, mariāniskās lūgšanas „Kunga eņģelis” laikā, minētajā vasaras rezidencē. Vispārējās audiences atceltas līdz 4. augustam.

Džons Duns dzimis 1266. gadā Skotijā. Agrā jaunībā iestājās franciskāņu ordenī. Divdesmit piecu gadu vecumā tika ordinēts par priesteri. Benedikts XVI norādīja, ka informāciju par viņa dzīvi varam iegūt no uzraksta uz kapa: „Anglija viņu uzņēma, Francija izglītoja, Ķelne, Vācijā, glabā viņa mirstīgās atliekas, Skotijā viņš piedzima”. Pēc filozofijas un teoloģijas studijām Parīzē, Duns Skots pasniedza teoloģiju Oksfordas un Kembridžas universitātēs. Vēlāk atkal atgriezās Parīzē kā pasniedzējs. Taču tur uzturējās neilgi. Nomira 1308. gadā, 43 gadu vecumā. Viņa kaps atrodas Ķelnē (Vācijā). Uzreiz pēc nāves ticīgie Džonu Dunu sāka godināt kā svēto. Pāvests Jānis Pāvils II 1993. gadā viņu pasludināja par svētīgu, nosaucot par „Iemiesotā Vārda dziedoni” un „Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas aizstāvi”. Šie daži vārdi sintētiskā veidā norāda uz Duna Skota lielo ieguldījumu teoloģijā – atgādināja Benedikts XVI. Skots pameta Parīzi, jo izcēlās konflikts starp karali Filipu IV Skaisto un pāvestu Bonifāciju VIII. Viņš labāk izvēlējās doties trimdā nekā parakstīt pret pāvestu vērstu dokumentu. „Dārgie brāļi un māsas, šis notikums aicina mūs atcerēties, cik reizes Baznīcas vēsturē ticīgajiem nācās sastapties ar naidu un ciest pat vajāšanas savas uzticības dēļ Kristum, Baznīcai un pāvestam. Mēs visi uzlūkojam šos kristiešus ar apbrīnu. Viņi mums māca glabāt kā lielu dārgumu ticību Kristum, vienotību ar sv. Pētera pēcteci un visu universālo Baznīcu”, sacīja pāvests, uzrunājot audiences dalībniekus.

Katehēzes mācībā Benedikts XVI norādīja uz trīs galvenajiem Duna Skota doktrīnas elementiem. Pirmkārt, viņš mācīja, ka Vārda iemiesošanās bija lielākais un skaistākais notikums visā pestīšanas vēsturē. Tajā spoži atklājas Dieva mūžīgā mīlestība. Šī mīlestība atklājas arī pestīšanas noslēpumā un Euharistijā. Kristus ir vēstures un pasaules centrs. Viņš piešķir jēgu mūsu dzīvei un apveltī to ar neizmērojamu cieņu. Viduslaiku teologs mācīja, ka iemiesošanās nenotika tikai tādēļ, ka pirmais cilvēks – Ādams iekrita grēkā. Tā ir Dieva Radītāja sākotnējā plāna sastāvdaļa. Dievs gribēja, lai ikviena radība Kristū sasniegtu pilnību un mūžīgi godinātu savu Radītāju. Otrkārt, Skots norāda, ka Bezvainīgā Ieņemšana ir Kristus īstenotās pestīšanas šedevrs. Dievs pasargāja Mariju no ikviena grēka, lai darītu Viņu par cienīgu mājokli savam Dēlam. Šai teorijai bija izšķiroša nozīme dogmas par Bezvainīgo Ieņemšanu pasludināšanā. Dogmu pasludināja pāvests Pijs IX 1854. gadā. Treškārt, Duns Skots mums ir atstājis nozīmīgu mācību arī par cilvēka brīvību. Viņš brīvību būtiski saista ar patiesību. Ja tā tiek atrauta no patiesības, tad iznīcina personas iekšējo harmoniju un sagādā ciešanas. Cilvēks pieaug brīvībā, atveroties Dievam un Viņa Atklāsmei.

Duna Skota mācība ir dziļi kristocentriska, tajā viņš aizstāv, ka Marija ir Bezvainīgi Ieņemtā, kā arī – atklājas viņa paša lielā mīlestība un cieņa pret pāvestu. Benedikts XVI piebilda, ka svētīgā mācības dziļums izrietēja no viņa pazemības un svēto noslēpumu kontemplācijas. Uzrunājot franču ticīgos, pāvests novēlēja, lai arī mēs par lielu dārgumu uzskatītu vienotību ar Dievu un Baznīcu. Poļu valodā Svētais tēvs lūdza visus atbalstīt viņu ar savām lūgšanām vasaras brīvdienu laikā Kastelgandolfo. Jauniešiem norādīja uz sv. Marijas Goretti piemēru, kuras liturģiskās piemiņas dienu Baznīca atzīmēja 6. jūlijā. Pāvests pasvītroja, ka šī meitene, pat ja bija vēl ļoti jauna, prata droši un pārliecinoši nostāties pretī ļaunumam. Benedikts XVI mudināja jauniešus vienmēr izvēlēties labo – pat tad, ja šī izvēle „dārgi maksātu”.

J. Evertovskis / VR