Svētā Mise kopā ar rogacionistu ģenerālkapitula locekļiem
5. jūlijā Romā sākās Rogacionistu kongregācijas XI ģenerālkapituls. Tajā piedalās
reliģiskie brāļi un māsas no dažādām pasaules valstīm. Kapitulā tiek runāts par dzīves
regulu, harizmātisko identitāti, brālību, misiju. Trešdien, 7. jūlijā, rogacionisti
tikās ar pāvestu Benediktu XVI, kurš pasvētīja arī kongregācijas dibinātāja, svētā
Annibales Marija di Frančas statuju, kas turpmāk rotās vienu no Vatikāna bazilikas
ārējām nišām. Jāpiebilst, ka jau agrāk tajās ir novietotas arī vairāku citu svēto
statujas.
Tūlīt pēc statujas pasvētīšanas, rogacionisti pulcējās uz Svēto Misi
Vatikāna bazilikā. Kopā ar kongregācijas priesteriem to celebrēja Vatikāna valsts
sekretārs Tarčizio Bertone. Viņš teica homīliju, kurā atgādināja, ka svētais Annibale
Marija di Franča bija īsts bāreņu un nabadzīgo tēvs, kā arī lūgšanas par paaicinājumiem
apustulis. Svētās Mises celebrants atcerējās priecīgo notikumu svētā Pētera laukumā
2004. gada 16. maijā, kad pāvests Jānis Pāvils II šo izcilo priesteri pasludināja
par svētu. Izmantojot svētā vārdus, pāvests toreiz aicināja: „Iemīliet Jēzu Kristu!”
„Acīmredzot, svētais Annibale ir vēlējies izcelt katra kristieša pienākumu pārveidoties
pēc Kristus parauga, piederēt Viņam un tiekties pēc svētuma. Šeit slēpjas katra apustulāta
kodols” teica kardināls Bertone. Viņš atzina, ka pats vienmēr ir iedvesmojies no šī
svētā lūgšanas gara un priesteriskās nopietnības. Bertone iepazinies ar svētā Annibales
Marija di Frančas personību savas formācijas laikā saleziāņu kongregācijā. Rogacionistu
kongregācijas dibinātājs bija garīgi vienots ar svēto Jāni Bosko, ar kuru savulaik
apmainījās ar vēstulēm un padomiem.
Uzrunājot rogacionistus, Vatikāna valsts
sekretārs teica, ka šai laikmetā, ko iezīmē tukšuma kultūra un jēgas trūkums, svētā
Annibales Marija di Frančas liecība ir aicinājums Baznīcai un jo īpaši viņa dibinātajai
kongregācijai, bez kompromisiem sludināt Dieva primātu.
Īpašs aspekts svētā
Annibales dzīvē bija priecīga Dieva gribas pieņemšana. Pateicoties tam, viņš spēja
izprast laika zīmes un atbildēt uz to cilvēku vajadzībām, kam bija nepieciešama cerība
un pestīšana. Tāpēc svētais nodibināja plašu klāstu dažādu apustulisko institūciju
– garīguma centrus, skolas, kolēģijas, institūtus invalīdiem, patversmes bāreņiem,
grūtībās nonākušajām mātēm, veciem ļaudīm, nabadzīgajiem un sabiedrības atstumtajiem,
veselības uzlabošanas iestādes, misijas, draudzes un svētnīcas. Kardināls Bertone
novēlēja, lai rogacionistu kongregācijas locekļi raudzītos uz svētā Annibales Marija
di Frančas piemēru, tādā pašā garā atbildot uz mūsdienu cilvēku vajadzībām.