Pāvests pasvētīja sv. Jāzepa piemiņai veltītu strūklaku

Pirmdien, 5. jūlijā, Benedikts XVI pasvētīja jauno, svētā Jāzepa piemiņai veltīto strūklaku Vatikāna dārzos. Pāvests teica uzrunu, kurā atzīmēja, ka šis darbs papildinās to mākslas mantojumu, kas jau atrodas šai skaistajā dabas stūrītī. Vatikāna dārzos ir skatāmas arī citas mākslas un vēstures liecības, kas pieder dažādiem laikmetiem. Dārzi sastāv ne tikai no zālājiem, ziediem, stādiem, kokiem, bet arī no nelieliem namiņiem, torņiem, strūklakām un citām konstrukcijām, kas šos dārzus padara vienreizējus un apbrīnojamus. Benedikts XVI teica, ka viņa priekštečiem tā bija vitāla dzīves telpa. Arī viņš pats šeit labprāt mīlot pastaigāties, lai pavadītu laiku lūgšanā un nesteidzīgās pārdomās.

Pāvests pateicās visiem, kas ir vēlējušies dāvāt viņam šo strūklaku, kas ir veltīta svētā Jāzepa godam – tēlniekam Franko Mureram, kardinālam Džovanni Lajolo, arhibīskapam Karlo Marija Vigano, bīskapam Džordžo Korbellini, Vatikāna tehniskajiem darbiniekiem, laulātajiem Hintcēm, Kastrinjano kungam no Londonas, kā arī Trentas provincei un Svētā Jāzepa klostera māsām no Kioto, Japānā.

Uzrunā pāvests pakavējās pie Jēzus audžutēva – svētā Jāzepa personības. Jāzeps visos laikos ir bijis tuvs Dieva tautas sirdij. Vienā no strūklakas paneļiem ir attēlotas Jāzepa un Marijas saderināšanās. „Tas ir cilvēcisks, taču pestīšanas vēsturē būtisks notikums,” teica pāvests. Redzot, ka Marija ir stāvoklī, Jāzeps negribēja viņai neko pārmest, bet bija nolēmis viņu atstāt klusībā. Taču sapnī, kas arī ir attēlots vienā no strūklakas paneļiem, eņģelis Jāzepam lika saprast, ka Marija ir ieņēmusi no Svētā Gara. Jāzeps uzticas Dievam un līdzdarbojas pestīšanas plānā.

Evaņģēlijos nav rodams neviens Jāzepa teiktais vārds. Savu darbu viņš veic klusībā. Tas ir stils, kas raksturīgs visai viņa eksistencei, arī stāvot blakus silītei, kurā gulēja jaundzimušais Jēzus. Arī šis skats ir attēlots vienā no strūklakas paneļiem. Ceturtajā panelī, savukārt, parādīta bēgšana uz Ēģipti. Jāzeps ir spiests atstāt savu zemi, lai steigšus bēgtu un glābtu ģimeni – arī šis ir viens no viņa dzīves noslēpumiem, pārbaudījums, kas prasa uzticēšanos un pilnīgu paļāvību uz Dievu.

Piektajā strūklakas panelī skatāma Jēzus atrašana svētnīcā. Jēzus atklāj Jāzepam savas lomas dziļo patiesību – arī Jāzeps ir aicināts būt par sava audžudēla mācekli, veltot savu kalpošanu Dieva Dēlam.

Sestajā panelī attēlots Jāzepa darbs Nācaretes galdnieka darbnīcā. Blakus viņam strādāja Jēzus. Iemiesotais Vārds auga līdzīgi daudziem citiem bērniem, tikai Jāzeps un Marija zināja Viņa lielo noslēpumu.

Pakavējies pie strūklakā iekaltajām svētā Jāzepa dzīves epizodēm, pāvests teica, ka šis mākslas darbs simboliskā veidā attēlo vienkāršību un pazemību, ar kādu ik dienas ir jāpakļaujas Dieva gribai. Tāpat tas simbolizē vērtības, kas piemīt klusai dzīvei Dievā.

I. Šteinerte/VR