Benedikta XVI vizīte Sulmonā. Svētums nekad neiziet no modes

Klusuma nozīme, lūgšana un žēlsirdība – šīm tēmām Benedikts XVI pieskārās savas vizītes laikā Sulmonas pilsētā, Abruco apgabalā, Itālijā. Dzīvojot ērtību laikmetā, esam aicināti novērtēt pieticīgu dzīves veidu, lai tādējādi saglabātu lielāku iekšējo brīvību un spētu dalīties labajā ar saviem līdzcilvēkiem – atgādināja pāvests, atsaucoties uz sava priekšgājēja Celestīna V mācību. Svētdien Sulmonas pilsētas Garibaldi laukumā Benedikts XVI celebrēja Euharistiju un vadīja mariānisko lūgšanu „Kunga eņģelis”. Uzreiz pēc tam devās uz diecēzes pastorālo centru, kur atklāja un iesvētīja viņa vārdā nosaukto māju veco un slimo priesteru uzņemšanai. Aizkustinošs brīdis bija Svētā tēva tikšanās ar vietējā cietuma delegāciju. „Būšu ar jums vienots savā sirdī”, viņš sacīja ieslodzītajiem. Novēlēja, lai tie atrastu savu ceļu un dotu ieguldījumu sabiedrībai saskaņā ar savām spējām un Dieva dotajiem talantiem. Pēcpusdienā pāvests ieradās pilsētas katedrālē, kur brīdi lūdzās un tikās ar jauniešiem. Kriptā pagodināja sv. Pamfīlija un sv. Celestīna V relikvijas.

„Esmu ieradies, lai dalītos ar jums priekos un cerībās, grūtības un raizēs”, sacīja Benedikts XVI. Homīlijā norādīja, ka daudzi Sulmonas iedzīvotāji dzīvo trūkumā, jo nav darba, ir nedroši par savu nākotni un cieš fiziski un garīgi. Visiem apliecināja savu garīgo un lūgšanas vienotību, un mudināja būt uzticīgiem cilvēcisko un kristīgo vērtību lieciniekiem. Benedikts XVI atgādināja, ka viņa vizīte šajā apgabalā notiek sv. Celestīna V dzimšanas astoņi simtās gadadienas atceres ietvarā. Šis 13. gadsimta pāvests joprojām ir dzīvā atmiņā, sevišķi – ar savu svētumu. Benedikts XVI pasvītroja, ka svētums nekad nezaudē savu pievilkšanas spēku. Svētums netiek aizmirsts. Tas nekad neiziet no modes. Tieši pretēji, laikam ejot, tas atklājas ar aizvien lielāku spožumu, tādējādi liekot apzināties, ka cilvēks nepārtraukti tiecas uz Dievu.

Atskatoties uz sava priekšgājēja dzīvi, pāvests pieskārās dažiem joprojām aktuāliem tās aspektiem, ko esam aicināti ņemt vērā mūsdienās. Pirmkārt, sv. Celestīns, dzimtajā vārdā Pjetro Andželerio, kopš savas jaunības bija Dieva meklētājs. Viņš tiecās rast atbildes uz fundamentāliem eksistenciālajiem jautājumiem. Meklēja patiesību un laimi. Lai saklausītu Dieva balsi, izvēlējās eremīta dzīves veidu. Tādējādi klusums kļuva par vienu no galvenajiem elementiem, kas raksturoja viņa ikdienas dzīvi. Benedikts XVI pasvītroja, ka tieši ārējā un, sevišķi, iekšējā klusumā svētajam izdevās saklausīt Dieva balsi, kas spēja piešķirt viņa dzīvei drošu orientieri. „Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur šķiet, ka katru vietu, katru brīdi vajadzētu „piepildīt” ar dažādām iniciatīvām, aktivitātēm un skaņām. Bieži vien mums pat nav laika, lai klausītos un komunicētos. Dārgie brāļi un māsas! Ja gribam saklausīt ne tikai Dieva balsi, bet arī sadzirdēt savus līdzcilvēkus, tad nebaidīsimies ievērot ārējo un iekšējo klusumu”, mudināja pāvests.

Otrkārt, Pjetro Andželerio iepazina Dievu nevis ar saviem spēkiem, bet pateicoties paša Dieva žēlastības darbībai. Viss, ko viņš saņēma, bija Dieva dāvana un reizē aicinājums būt atbildīgam Kunga un savu līdzcilvēku priekšā. Šajā sakarā Benedikts XVI aicināja arī mūsdienu ticīgos apzināties, ka īstenībā viss ir Dieva žēlastība. Pat tas, ka es dzīvoju šajā pasaulē, nav mans nopelns. Pateicoties Kunga žēlastībai, no saviem vecākiem esmu saņēmis dzīvību. Viņi mani iemācīja mīlēt un atklāja, ko nozīmē būt mīlētam. Viņi mani ievadīja ticībā un iepazīstināja ar Dievu. Tas viss ir žēlastība – pasvītroja pāvests. Tāpēc esam aicināti turēt atvērtas savas „iekšējās acis”, lai saskatītu visu labo un skaisto. Ja iepazīsim Dieva bezgalīgo labestību, tad pratīsim arī saskatīt, ka ik brīdi Dievs ir mums līdzās un ir vienmēr labs pret mums.

Benedikts XVI norādīja, ka viņa priekšgājēja pāvesta Celestīna V dzīvē centrālo vietu ieņēma krusts. Tas deva viņam spēku pārvarēt visas grūtības no jaunības līdz pat nāves stundai. Celestīns vienmēr apzinājās, ka krusts ir pestīšanas avots. Turklāt krusts viņam palīdzēja saglabāt skaidru grēka un Dieva bezgalīgās žēlsirdības apziņu. Šajā kontekstā Benedikts XVI aicināja priesterus palīdzēt mūsdienu cilvēkiem atgūt gan grēka, gan arī Dieva dāvātās piedošanas apziņu. Homīlijas noslēgumā pāvests atgādināja, ka viņa priekšgājējs, kaut arī dzīvoja vientuļnieka dzīvi, nebija noslēgts sevī. Viņa galvenās rūpes bija Evaņģēlija vēsts atklāšana citiem. Viņa darbība bija ļoti auglīga. Šī auglīguma atslēga meklējama ciešajā saiknē ar Kungu un lūgšanā. Visu ticīgo primārais uzdevums ir tieši lūgšana – pasvītroja Svētais tēvs.

Pirms mariāniskās lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI mudināja Sulmonas garīgos ganus un visus ticīgos būt uzticīgiem sv. Celestīna V atstātajam garīgajam mantojumam. Viņš bija dedzīgs Evaņģēlija sludinātājs. Reizē – izcili apzinājās Dieva žēlsirdības lielumu un atklāja šo žēlsirdību citiem. Lai palīdzētu atrast Dievu visiem tiem, kuri Viņu meklē šodien, esam aicināti ņemt vērā abas minētās lietas, proti, Evaņģēlija sludināšanu un žēlsirdību. Celestīns V dzīvoja ļoti pieticīgi un askētiski. Viņa laikmets būtiski atšķīrās no mūsējā. Tomēr arī mēs, kuri dzīvojam lielāku iespēju un ērtību laikā, esam aicināti novērtēt pieticīgu dzīves veidu – atgādināja Benedikts XVI. Šāds dzīves veids palīdzēs mums saglabāt iekšējo brīvību un dalīties ar citiem cilvēkiem.

Neraugoties uz lielo karstumu, kāds pēdējo dienu laikā skāris Itāliju, uz tikšanos ar pāvestu Sulmonā bija ieradušies apmēram 15 tk. ticīgo. Pastorālā vizīte norisinājās ļoti sirsnīgā gaisotnē. Daudzus klātesošos aizkustināja ne tikai Svētā tēva mierinājuma vārdi, bet arī tēvišķais skūpsts, ko viņš iedeva mazajai meitenei Džūlijai. Vecāki kopā ar 55 dienas veco bērnu bija vieni no pirmajiem, kuri ieradās sagaidīt pāvestu.

J. Evertovskis / VR