2010-07-02 13:28:05

Svētdien pāvests apmeklēs Sulmonu


„Mana dzimtene ir dzestro un svaigo ūdeņu zeme Sulmona, kas atrodas deviņreiz desmit jūdzes no Romas” – tā kādreiz par savu dzimto vietu izteicās viens no lielākajiem senatnes dzejniekiem Ovīdijs. 4. jūlijā Abruccu kalnos esošo pilsētiņu apmeklēs pāvests Benedikts XVI. Sulmona kā apdzīvota vieta sāka attīstīties jau pirms romiešu laikiem. Šeit joprojām skatāmas sena mūra drupas, kas palikušas pāri no pilsētas aizsargvaļņa. Savu uzplaukumu Sulmona pieredzēja Romas impērijas laikos, pateicoties tās apkārtnē esošajām auglīgajām zemēm. Plīnija hronikās vēstīts, ka šeit tika audzētas vīnogas un lini. Pilsētā darbojās labi metālapstrādes meistari, bet viduslaikos šeit bija izveidota nozīmīga juvelieru skola.

Ekleziālā ziņā Sulmona šodien atrodas Sulmonas-Valvas diecēzes ietvaros. Tā ir Akvilas sufragāndiecēze. Tās vadība uzticēta bīskapam Andželo Spina. Viņš šeit ir 84. ordinārijs bīskapu līnijā, kas sekojuši pēc 490. gadā ieceltā Gerundzija. Sulmonas diecēzē ietilpst 76 draudzes, kurās strādā 80 priesteri un 4 pastāvīgie diakoni. Viņiem darbā palīdz 96 reliģiskās māsas. Diecēzes teritorijā atrodas deviņi klaustrālās dzīves klosteri un svētnīcas.

Svarīgs reliģiskās dzīves institūts ir Morones abatija. Tā ir dibināta 1263. gadā un veltīta Svētā Gara godam. Abatiju nodibināja mūks Pjetro Angelerio no Izernijas, kas vēsturē ir iegājis kā svētais pāvests Celestīns V. Laika gaitā abatija ir daudzkārt restaurēta. 1706. gadā tā cieta spēcīgā zemestrīcē un gandrīz bija noslaucīta no zemes virsas. Taču līdz šodienai ir saglabātas XV gadsimta pirmajā pusē gleznotās freskas, kurās attēlotas Jēzus Kristus dzīves epizodes.

Netālu no abatijas, atrodas klintī iebūvēts mūku vientuļnieku dzīves klosteris, kas veltīts svētajām Onufrijam. Vēl tas tiek saukts par Celestīna V klosteri, jo Morrones kalns, kurā tas uzbūvēts, ir cieši saistīts ar kādreizējā mūka un pāvesta dzīvi. Pjetro Angelerio šeit ieradās laikā starp 1235. un 1240. gadu, pēc tam, kad Romā bija pabeidzis garīgo semināru, saņēmis priestera svētības un neilgu laiku uzkavējies San Vito benediktiešu klosterī. 1265. gadā, pēc tam, kad jau bija uzbūvējis Morrones abatiju, viņš šai kalnā lika uzcelt arī vientuļnieku klosteri, kur pats nodevās no pasaules atrautai dzīvei un lūgšanām. 1294. gada jūlijā uz klosteri atsteidzās ziņnesis, lai pavēstītu, ka Pjetro Angelerio Perudžā sarīkotajā konklāvē ir iecelts par pāvestu. Viņa kronēšanas ceremonija notika Akvilā, svētās Marijas bazilikā Kollemadžo, ko Pjetro pats bija uzcēlis apmēram pirms gada.

Morrone kalnā, kas savu nosaukumu ieguvis no vārda murrone, burtiskā tulkojumā „lielais mūris”, bet pārnestā „lielā klints”, atrodas divas alas, kur pirmoreiz ierodoties šai apvidū, Pjetro Angelerio rada patvērumu.

Pjetro Angelerio, jeb vēlākā pāvesta, svētā Celestīna V mirstīgās miesas šodien atdusas Sulmonas katedrāles kriptā. Tā ir senākā katedrāles daļa, kas uzcelta ap VII gadsimtu, 1075. gadā izdaiļota ar kolonnām un kapiteļiem. Svētā Celestīna miesas šeit apbedītas tikai 2009. gada 1. septembrī, kad pēc pašreizējā bīskapa Andželo Spinas vēlēšanās tās tika pārvestas no Akvilas sakarā ar 800 gadu jubileju kopš svētā dzimšanas. Tāpat viņa jubilejas gadā, ko šogad īpašā veidā atzīmēja Sulmonas diecēze, uz šejieni atvesti arī vairāki, svētajam Celestīnam piederējušie priekšmeti – viņa sandales, tunika, cilīcijs, cimdi, krucifikss. Bez tam, kriptā ir skatāmas kopijas no dažām viņa parakstītajām pontifikālajām bullām. Tai skaitā ir arī bulla „Par grēku piedošanu”, kurā Celestīns pamudina ticīgos godināt svētā Jāņa Kristītāja piemiņu. „Jānis Kristītājs,” raksta kādreizējais mūks un pāvests, „ar publiskām runām un brīnišķīgu zīmi norādīja uz Kristus klātbūtni zemes virsū, liecinot par gaismu, kas atnākusi neziņas tumsas pārņemtajā pasaulē”.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.