„Mana dzimtene ir dzestro un svaigo ūdeņu zeme Sulmona, kas atrodas deviņreiz desmit
jūdzes no Romas” – tā kādreiz par savu dzimto vietu izteicās viens no lielākajiem
senatnes dzejniekiem Ovīdijs. 4. jūlijā Abruccu kalnos esošo pilsētiņu apmeklēs pāvests
Benedikts XVI. Sulmona kā apdzīvota vieta sāka attīstīties jau pirms romiešu laikiem.
Šeit joprojām skatāmas sena mūra drupas, kas palikušas pāri no pilsētas aizsargvaļņa.
Savu uzplaukumu Sulmona pieredzēja Romas impērijas laikos, pateicoties tās apkārtnē
esošajām auglīgajām zemēm. Plīnija hronikās vēstīts, ka šeit tika audzētas vīnogas
un lini. Pilsētā darbojās labi metālapstrādes meistari, bet viduslaikos šeit bija
izveidota nozīmīga juvelieru skola.
Ekleziālā ziņā Sulmona šodien atrodas Sulmonas-Valvas
diecēzes ietvaros. Tā ir Akvilas sufragāndiecēze. Tās vadība uzticēta bīskapam Andželo
Spina. Viņš šeit ir 84. ordinārijs bīskapu līnijā, kas sekojuši pēc 490. gadā ieceltā
Gerundzija. Sulmonas diecēzē ietilpst 76 draudzes, kurās strādā 80 priesteri un 4
pastāvīgie diakoni. Viņiem darbā palīdz 96 reliģiskās māsas. Diecēzes teritorijā atrodas
deviņi klaustrālās dzīves klosteri un svētnīcas.
Svarīgs reliģiskās dzīves
institūts ir Morones abatija. Tā ir dibināta 1263. gadā un veltīta Svētā Gara godam.
Abatiju nodibināja mūks Pjetro Angelerio no Izernijas, kas vēsturē ir iegājis kā svētais
pāvests Celestīns V. Laika gaitā abatija ir daudzkārt restaurēta. 1706. gadā tā cieta
spēcīgā zemestrīcē un gandrīz bija noslaucīta no zemes virsas. Taču līdz šodienai
ir saglabātas XV gadsimta pirmajā pusē gleznotās freskas, kurās attēlotas Jēzus Kristus
dzīves epizodes.
Netālu no abatijas, atrodas klintī iebūvēts mūku vientuļnieku
dzīves klosteris, kas veltīts svētajām Onufrijam. Vēl tas tiek saukts par Celestīna
V klosteri, jo Morrones kalns, kurā tas uzbūvēts, ir cieši saistīts ar kādreizējā
mūka un pāvesta dzīvi. Pjetro Angelerio šeit ieradās laikā starp 1235. un 1240. gadu,
pēc tam, kad Romā bija pabeidzis garīgo semināru, saņēmis priestera svētības un neilgu
laiku uzkavējies San Vito benediktiešu klosterī. 1265. gadā, pēc tam, kad jau bija
uzbūvējis Morrones abatiju, viņš šai kalnā lika uzcelt arī vientuļnieku klosteri,
kur pats nodevās no pasaules atrautai dzīvei un lūgšanām. 1294. gada jūlijā uz klosteri
atsteidzās ziņnesis, lai pavēstītu, ka Pjetro Angelerio Perudžā sarīkotajā konklāvē
ir iecelts par pāvestu. Viņa kronēšanas ceremonija notika Akvilā, svētās Marijas bazilikā
Kollemadžo, ko Pjetro pats bija uzcēlis apmēram pirms gada.
Morrone kalnā,
kas savu nosaukumu ieguvis no vārda murrone, burtiskā tulkojumā „lielais mūris”,
bet pārnestā „lielā klints”, atrodas divas alas, kur pirmoreiz ierodoties šai apvidū,
Pjetro Angelerio rada patvērumu.
Pjetro Angelerio, jeb vēlākā pāvesta, svētā
Celestīna V mirstīgās miesas šodien atdusas Sulmonas katedrāles kriptā. Tā ir senākā
katedrāles daļa, kas uzcelta ap VII gadsimtu, 1075. gadā izdaiļota ar kolonnām un
kapiteļiem. Svētā Celestīna miesas šeit apbedītas tikai 2009. gada 1. septembrī, kad
pēc pašreizējā bīskapa Andželo Spinas vēlēšanās tās tika pārvestas no Akvilas sakarā
ar 800 gadu jubileju kopš svētā dzimšanas. Tāpat viņa jubilejas gadā, ko šogad īpašā
veidā atzīmēja Sulmonas diecēze, uz šejieni atvesti arī vairāki, svētajam Celestīnam
piederējušie priekšmeti – viņa sandales, tunika, cilīcijs, cimdi, krucifikss. Bez
tam, kriptā ir skatāmas kopijas no dažām viņa parakstītajām pontifikālajām bullām.
Tai skaitā ir arī bulla „Par grēku piedošanu”, kurā Celestīns pamudina ticīgos godināt
svētā Jāņa Kristītāja piemiņu. „Jānis Kristītājs,” raksta kādreizējais mūks un pāvests,
„ar publiskām runām un brīnišķīgu zīmi norādīja uz Kristus klātbūtni zemes virsū,
liecinot par gaismu, kas atnākusi neziņas tumsas pārņemtajā pasaulē”.