Benedikts XVI: ticība sniedz mūsu dzīvei drošu orientieri. Katehēzes mācība par sv.
Akvīnas Tomu
Dieva Dēla iemiesošanās noslēpuma kontemplācija stiprina mūsu ticību un cerību, un
atdzīvina mūsu mīlestību – norādīja pāvests vispārējās audiences laikā. Viņš pasvītroja,
ka ticība sniedz mūsu dzīvei drošu orientieri. Aplausiem skanot, Pāvila VI zālē Vatikānā
Benediktu XVI trešdien sagaidīja deviņi tūkstoši svētceļnieku. Katehēzes mācībā pāvests
kārtējo reizi pievērsās sv. Akvīnas Tomam. Iepriekšējās nedēļās aplūkoja šī izcilā
viduslaiku teologa dzīvi, kā arī runāja par ticības un prāta attiecībām viņa mācībā.
Šorīt Benedikts XVI galvenokārt pievērsās Akvīnas Toma darbam Teoloģijas Summa.
Pat ja palika nepabeigts, to var uzskatīt par viņa šedevru – pasvītroja Svētais tēvs.
Darbs balstās uz Svēto Rakstu un Baznīcas tēvu, kā arī seno filozofu mācību. Tajā
atklājas izcilā harmonija starp ticību un prātu. Toms spilgti parāda, ka ticība, pretēji
dažu cilvēku apgalvojumam, nav muļķība. Ar ticības apgaismotu prātu cilvēks var iepazīt
Dievu un atklāt Viņa pestīšanas plānu. Tomēr esam aicināti ņemt vērā – atgādināja
pāvests – ka mūsu prāts ir ierobežots un nevar izzināt pilnīgi visu.
Teoloģijas
Summa sastāv no trīs lielām daļām. Pirmajā Akvīnas Toms aplūko Trīsvienīgā Dieva
noslēpumu. Dievs ir viens un ir katras radības cēlonis un galamērķis. Autors parāda,
ka cilvēks ir Dieva Radītāja mīlestības auglis. No vienas puses, mēs kā radītas būtnes
esam atkarīgi no Dieva, no otras – apveltīti ar patiesu brīvību un neizmērojamu cieņu.
Otrajā daļā Toms runā par Dieva klātbūtni un darbību cilvēka dzīvē caur žēlastību.
Tajā izklāstīti morālteoloģijas pamati. Morāles mērķis ir palīdzēt cilvēkam atgriezties
pie Dieva. Cilvēks pēc savas dabas tiecas uz laimi. Viņa sirdī mīt slāpes pēc Dieva.
Cilvēks tiecas pazīt un mīlēt Dievu, lai tādējādi būtu laimīgs šeit un mūžībā. Sv.
Toms runā par svētlaimi, teologālajiem un morālajiem tikumiem, dabisko likumu, žēlastību
un Svētā Gara dāvanām. Visizcilākais Jaunās Derības likumā ir Svētā Gara žēlastība.
Benedikts XVI atgādināja, ka Akvīnas Toms mums stāda priekšā cilvēku, kurš dzīvo šajā
žēlastībā un tādā veidā kļūst par patiesu Dieva attēlu. Cilvēks ir dinamiska būtne,
kas meklē sevi un tiecas sevi īstenot caur patiesi cilvēcisku rīcību – pasvītroja
pāvests. Trešā Teoloģijas Summas daļa ir veltīta Kristus noslēpumam un sakramentiem.
Kristus, kļuvis Cilvēks, ir Ceļš, kas ved mūs pie Dieva. Autors sevišķu vērību pievērš
Euharistijai. Tas savukārt mums atklāj viņa paša vienreizējo inteliģenci un dziļo
ticību. Toms palīdz apzināties, ka patiesai teoloģijai jāsākas uz ceļiem Kunga pielūgsmē.
Bez tam svētais palīdz ticīgajiem aizvien vairāk iemīlēt Euharistijas sakramentu Šajā
sakarā Benedikts XVI visus ticīgos aicināja „iemīlēties” Euharistijā, ar dziļu sakopotību
ņemt dalību Svētajā Misē un nemitīgi uzturēt ar Kungu dziļas draudzības attiecības.
Pāvests pastāstīja, ka gadu pirms nāves, 1273. gadā, Akvīnas Toms visu Lielā
gavēņa laiku sprediķoja Svētā Dominika draudzē Neapolē. Šie viņa sprediķi ir apkopoti
vienā grāmatā un saglabāti līdz mūsdienām. Toms tajos skaidro Ticības apliecinājumu,
Tēvs mūsu lūgšanu, dekalogu un Esi sveicināta, Marija lūgšanu. Viņa
sprediķu saturs gandrīz pilnībā līdzinās Katoliskās Baznīcas katehisma struktūrai.
Minētajā krājumā svētais mums atklāj ticības vērtību. Pateicoties ticībai, mūsu dvēsele
vienojas ar Dievu. Pāvests pasvītroja, ka tādējādi mūsu dzīve saņem drošu orientieri.
Savukārt, Dieva Dēla iemiesošanās noslēpuma kontemplācija stiprina mūsu ticību un
cerību. Kristus atnāca pasaulē, lai dāvātu mums dievišķo dzīvi. Viņš kļuva cilvēkiem
līdzīgs visā, izņemot grēku. Šī doma dara mūs paļāvīgākus, kā arī palīdz atdzīvināt
mīlestību, jo iemiesošanās ir visspožākā Dieva mīlestības pret cilvēkiem zīme. Benedikts
XVI pasvītroja, ka ticība būtu muļķība tikai tad, ja mēs spētu pilnībā izzināt visas
redzamās un neredzamās lietas. Taču tā kā prāts nevar izzināt visu, tad ticība nav
muļķība. Ticības noslēpumu dziļākas izzināšanas ceļā esam aicināti uzticēties otras
personas autoritātei. Dievs sevi atklāja cilvēkiem. Apustuļi bija skaitliski nedaudzi
un vienkārši vīri. Tomēr, pateicoties viņu sludināšanai, ļoti īsā laikā kristietībai
pievērsās daudzi izglītoti, dižciltīgi un bagāti cilvēki. Izskaidrojumu šim brīnumainajam
fenomenam varam saskatīti nekur citur kā tikai viņu saiknē ar augšāmcēlušos Kungu.
Tāpēc uzticēšanās Dievam un Baznīcai ir saprātīga rīcība – uzsvēra Benedikts XVI.
Katehēzes noslēgumā atgādināja, ka Akvīnas Toms, tāpat kā visi svētie, bija liels
Dievmātes godinātājs.
Vispārējās audiences laikā pāvestam tika nodoti divi
īpaši sējumi. Tajos apkopoti vairāk nekā 20 tūkstoši solidaritātes īsziņu, kas tika
saņemtas no televīzijas skatītājiem, raidījuma „Pēc Viņa līdzības” laikā, 16. maijā.
Tādā veidā jaunieši, bērni, skolēni, ģimenes, priesteri un reliģisko ordeņu locekļi
visā Itālijā un ārpus tās apliecināja Svētajam tēvam cieņu un solidaritāti laikā,
kad plosījās pedofilijas skandālu vētra. 2300 lappušu biezos sējumus Benediktam XVI
pasniedza RAI televīzijas pirmā kanāla direktors Mauro Macca un minētā raidījuma vadītājs
Rozario Karello. Tā kā audiencē piedalījās diakoni no Krakovas Garīgā semināra, tad
uzrunājot poļu ticīgos, pāvests mudināja visus semināristus būt pateicīgiem Dievam
par aicinājuma dāvanu un ar savu dzīves piemēru palīdzēt citiem jauniešiem drosmīgi
atbildēt Kungam.