16. jūnijā sākās Kubas Bīskapu konferences sarīkotā Sociālā nedēļa. To atklāja Vatikāna
valsts sekretārs attiecībām ar valstīm Domeniko Mamberti. Savā uzrunā viņš aplūkoja
četrus galvenos tematus – „Valsts laicisms”, „Laicisms un kristietība”, „Laicisms
un reliģiskā brīvība” un „Ko laicisms prasa no kristiešiem?” Mamberti diezgan detalizēti
iztirzāja katru no šiem tematiem, bet noslēgumā, izdarot kopsavilkumu, viņš atgādināja,
ka termini „lajs” un „laicisms” ir radušies Baznīcā un divu gadu tūkstošu gaitā tie
ir spilgti iezīmējušies Baznīcas attiecībās ar valsti. Referents uzsvēra, ka valsts
laicisms nenozīmē reliģiskās dimensijas atstumšanu, nedz arī ticīgo kopienas atstumšanu
no sabiedriskās dzīves. Gluži pretēji, veselīgs laicisms nozīmē cieņu un sadarbību
starp pilsonisko un Baznīcas kopienu, tiecoties pēc katra cilvēka un visas cilvēciskās
ģimenes patiesā labuma.
„Lūk, šīs ir valsts laicisma kristīgās vīzijas galvenās
līnijas,” noslēdzot referātu, teica Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm.
Viņš piebilda, ka jebkuras valsts kopienas dzīvē šāds laicisms ir jāīsteno attiecībā
uz vēsturi, kultūru, valsts iekārtu un galvenokārt, ikdienas dzīvē.