Pāvests: Euharistija piešķir jēgu cilvēka ikdienas pūliņiem
Benedikts XVI 15. jūnija vakarā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā atklāja Romas diecēzes
organizētu sanāksmi par svētdienas Euharistiju un mīlestības liecību. Tikšanās dalībnieku
mērķis ir atskatīties uz pēdējā gada laikā paveikto pastorālajā jomā 336 Romas diecēzes
draudzēs. Uzrunā pāvests atgādināja, ka svētdienas Euharistija un žēlsirdība ir divas
būtiskas sastāvdaļas gan Baznīcas misiju darbā, gan katra atsevišķa ticīgā dzīvē.
Pastorālajā darbā svarīgi tām pievērst nopietnu uzmanību, lai ikviens cilvēks varētu
sastapt Kristu. Jēzus mums atklāj Dieva tuvumu. Viņš atklāja, ka Dievs ir cilvēces
draugs. Ar vārdiem un darbiem Kristus liecināja par debesu Tēva lielo žēlsirdību pret
katru cilvēku. Viņa misijas kulminācijas punkts bija nāve pie krusta Golgātas kalnā.
Krustā sistais Jēzus atklāja mums patiesu Dieva attēlu, lai tādējādi cilvēks, kontemplējot
krustu, saskatītu Dieva mīlestības lielumu.
Runājot par Euharistiju, Benedikts
XVI skaidroja, ka tā nav tikai pagātnes notikuma piemiņa, bet šī notikuma aktualizācija.
Kristus upuris tiek īstenots katrā Euharistijā. Pāvests piebilda, ka mūsdienu cilvēkiem
nepatīk jēdziens „upuris”. Tomēr esam aicināti ņemt vērā, ka tas ir fundamentāls,
jo atklāj Dieva lielo mīlestību pret cilvēci. Jēzus atdeva par mums pats sevi. Euharistijas
laikā maize un vīns pārvēršas par Kristus Miesu un Asinīm. Tāpēc svarīgi, lai, audzinot
ticībā bērnus, pusaudžus un jauniešus, tiktu pasvītrots, ka Vissvētākajā Sakramentā
ir patiesi, reāli un substanciāli klātesošs pats Kristus – atgādināja pāvests. Šajā
kontekstā viņš norādīja, ka Svētajai Misei jātiek celebrētai, ievērojot liturģiskās
normas un pienācīgi novērtējot tai piederošo zīmju un žestu bagātību. Tāpēc „labākā
katehēze par Euharistiju ir pati Euharistija, kas tiek dievbijīgi celebrēta”. Liturģijas
svinību laikā jātiek skaidri atklātai vertikālajai dimensijai. Runa ir par tikšanos
ar Dievu, kas savukārt izgaismo horizontālo dimensiju, proti vienotības un solidaritātes
saites starp ticīgajiem. Lai saskatītu Euharistijas noslēpuma skaistumu un lielumu,
horizontālā dimensija nedrīkst aizēnot vertikālo – uzsvēra Svētais tēvs.
Tikšanās
ar Kristu svētdienas Euharistijā dod spēku un piešķir jēgu ticīgo ikdienas pūliņiem
visas nedēļas garumā. Šī tikšanās mūs pārveido. Turklāt regulāra Vissvētākā Sakramenta
pielūgsme palīdz mums izvairīties no neauglīgas „skriešanas”. Tā ļauj mums kļūt par
patiesiem Dieva mīlestības lieciniekiem. Vienotība ar Kristu ietver sevī arī vienotību
ar līdzcilvēkiem. Jēzus atnāca pasaulē, lai atklātu mums Tēva mīlestību, jo cilvēks
nespēj dzīvot bez mīlestības – Benedikts XVI atgādināja Jāņa Pāvila II vārdus no enciklikas
„Redemptor hominis”. Patiesi, mīlestība ir svarīgākā katra cilvēka dzīves realitāte.
Tieši mīlestība piešķir jēgu ikvienai viņa darbībai. Lai kristietis spētu saviem līdzcilvēkiem
atklāt Dieva mīlestības bagātību, viņam jādzīvo no Euharistijas. Benedikts XVI pasvītroja,
ka Dieva mīlestība skubina mūs uz tādu rīcību, ar kuru varam pārveidot savu līdzcilvēku
dzīves. Mīlestība un žēlsirdība var patiesi izmainīt sabiedrību.
Pats Kristus
nabagos, izsalkušajos, slimajos un bezpajumtniekos ik dienas lūdz mūsu palīdzību.
Euharistija ļauj mums kļūt par maizi, kas tiek lauzta savu brāļu labā. Patiesa piedalīšanās
Svētajā Misē liek mums doties pie cilvēkiem un atklāt tiem Dieva mīlestību. Pāvests
atgādināja, ka mīlestība pēc savas dabas ir prasīga. „Nebīstieties izvēlēties mīlestību
par savas dzīves augstāko mērauklu”, mudināja Benedikts XVI jauniešus. „Nebīstieties
mīlēt Kristu priesterībā. Ja savā sirdī pamanāt Kunga aicinājumu, sekojiet Viņam šajā
lieliskajā mīlestības piedzīvojumā, paļāvīgi atdodiet sevi Viņa rokās! Nebīstieties
veidot kristīgas ģimenes, kas ir uzticīgas mīlestībā, nešķiramas un atvērtas dzīvībai!”
Svētais tēvs aicināja klātesošos liecināt, ka mīlestība neko nepaņem no mūsu laimes,
tieši pretēji tā piepilda cilvēku ar to dziļo prieku, ko saviem mācekļiem apsolīja
Kristus.