Katrs priesteris ir dāvana cilvēcei. Viņš ir cilvēks, kurš pilnībā veltī savu dzīvi
citu labā – tuvojoties Priesterības gada noslēgumam, vienā no savām publikācijām norāda
arhib. Tomass Menamparampils no Indijas. Viņš pasvītro, ka Dieva žēlastība caur priesteri
nereti paveic šķietami neiespējamo. Priesteris piepilda savu līdzcilvēku dzīvi ar
prieku un pats to saņem atpakaļ pārpilnībā, pateicoties nesavtīgai sevis atdevei.
Domājot par savu aicinājumu, indiešu arhibīskaps īpaši pateicas savai mātei par lūgšanām
un atbalstu viņa ceļā uz priesterību. Savu misiju viņš saista sevišķi ar izlīgšanas
veicināšanu. Atsevišķos Indijas apgabalos šis jautājums ir ļoti aktuāls. Savas diecēzes
ticīgos mudina atbalstīt priesterus ar lūgšanām, novērtēt viņu darbu un izturēties
ar lielāku izpratni pret tiem, kuri sava vājuma dēļ reizēm piedzīvo kritienu. Atgādina,
ka arī priesteris ir cilvēks. Runājot par aicinājumu uz garīgo kārtu nākotni, arhib.
Menamparampils pauž pārliecību, ka draudze, kas dzīvo patiesi saskaņā ar savu ticību
un izplata liecību par Kristu, dāvā Baznīcai arī jaunus priesterus.