Pāvests tikās ar Kipras pareizticīgo arhibīskapu Hrizostomu II

Neviens nedrīkst būt vienaldzīgs pret Tuvo Austrumu kristiešu vajadzībām – atgādināja Benedikts XVI, tiekoties ar Kipras pareizticīgo arhibīskapu Hrizostomu II. Uzrunā pāvests norādīja uz dialoga nozīmi Austrumu un Rietumu Baznīcu savstarpējās tuvināšanās un vienotības atjaunošanas ceļā. Lai panāktu vienotību, ir jādzīvo saskaņā ar Evaņģēliju, jārespektē Austrumu un Rietumu kultūras tradīcijas, kā arī jābūt atvērtiem dāvanu dažādībai, ar kuru palīdzību Svētais Gars palīdz Baznīcai augt svētumā un mierā. Nikosijas arhibīskapijā notika Benedikta XVI un Hrizostoma II privāta saruna. Pēc tās sekoja oficiālas abu pušu uzrunas pareizticīgo sinodes un Vatikāna delegācijas locekļu klātbūtnē.

Divdesmitā gadsimta otrajā pusē pareizticīgo Baznīcai Kiprā bija ļoti nozīmīga loma salas vēsturē. Arhibīskaps Makarios III valdīja laikā, kad notika tautas cīņa par neatkarību no Lielbritānijas. Viņš pats, paralēli Baznīcas gana pienākumiem, no 1960. gada līdz pat savai nāvei 1977. gadā, pildīja arī pirmā Kipras Republikas prezidenta pienākumus. Piedzīvoja gan izsūtījumu trimdā, gan turku invāziju un salas sadalīšanu divās daļās. Makariosa III pēctecis, arhibīskaps Hrizostoms I, veicināja tautas garīgo un demokrātisko attīstību, un vadīja to ceļā uz Eiropas Savienību.

Hrizostomu II arhibīskapa amatā Baznīcas Svētā sinode ievēlēja 2006. gada 6. novembrī. Viņš dzimis 1941. gada 10. aprīlī Pafosā. Studējis teoloģiju Atēnās. Kopš 1978. gada bija Pafosas metropolīts. Piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II bērēs un Benedikta XVI inaugurācijas ceremonijā. 2006. gadā speciāla Vatikāna delegācija piedalījās arī Hrizostoma II inaugurācijas svinībās Kiprā. 2007. gada 16. jūnijā notika Kipras pareizticīgo arhibīskapa un pāvesta tikšanās Vatikānā.

Benedikts XVI pateicās Kipras Baznīcai par viesmīlību, ar kādu tā pirms gada uzņēma Starptautiskās Teoloģiskā dialoga jauktās komisijas dalībniekus tikšanās laikā Pafosā. Pateicās arī par tās lielo ieguldījumu dialoga veicināšanā. Pasvītroja, ka dialoga centieni ir būtiski ceļā uz Baznīcu pilnīgo vienību. Svētais tēvs ar pateicību pieminēja Baznīcas Kiprā sniegto atbalstu Akvilas iedzīvotājiem, kuri cieta zemestrīcē. Atgādināja, ka šī konkrētā palīdzība ir brālības un vienotības spožā zīme. Svētais tēvs apliecināja, ka lūdzas, lai Kipras iedzīvotājiem netrūktu gudrības un spēka kopīgi darboties un rast visu problēmu atrisinājumu, veicināt mieru un izlīgšanu, un veidot nākamajām paaudzēm tādu sabiedrību, kurā tiktu ievērotas cilvēku tiesības uz sirdsapziņas un reliģiskā kulta brīvību. Noslēgumā Benedikts XVI atgādināja, ka Kipra tradicionāli tiek uzskatīta par Svētās Zemes sastāvdaļu un par konflikta noregulēšanu Tuvajos Austrumos jādomā visiem kristiešiem. Savu uzrunu pāvests iesāka un pabeidza ar sveicienu grieķu valodā.

Pēc oficiālās tikšanās ar Kipras pareizticīgo arhibīskapu, pāvests apmeklēja Ikonu muzeju, kapelu un arhibīskapa Makariosa III privātistabas. Turpat Nikosijas arhibīskapijā notika abu delegāciju svinīgās pusdienas. Sestdienas pievakarē Benedikts XVI devās uz Svētā Krusta baznīcu, kur vadīja Euharistijas svinības. Dievnams atrodas netālu no apustuliskās nunciatūras, salas neitrālajā zonā. Liturģijā piedalījās Kipras priesteri, reliģisko ordeņu locekļi, diakoni, katehēti un ekleziālo kustību pārstāvji.

J. Evertovskis / VR